Ārējo attiecību attīstības instruktāža 2020. gada maijs: Latvija atceļ ceļošanas ierobežojumus Covid-19 krīzes un atvērto robežu starp Baltijas valstīm laikā – Ekonomikas Institūts
Zinātnes uzdevums –
kalpot cilvēkiem.

– Tolstojs –

Zinātne – kapteinis, bet
prakse – kareivji.

– Da Vinči –

Zinātnes robežas līdzinās
apvārsnim: jo vairāk tam
tuvojamies, jo vairāk tas
attālinās.

– Buasts –

Fantazēt ir svarīgāk nekā
zināt.

– Alberts Einšteins –

Zinātne – tā ir
organizētas zināšanas.

– Spencers –

Brīvība zinātnei ir tas
pats, kas gaiss dzīvai
būtnei.

– Poincare –

Izpētes lauks zinātnē ir
neierobežots.

– Paskāls –

Uz zinātņu sistēmu
jāraugās kā uz dabas
sistēmu: viss tajā ir
bezgalīgs un viss
nepieciešams.

– Kivjē –

Zinātniskais plāns bez
darba hipotēzes ir kā
skelets bez dzīvas
miesas.

– Hiršfelds –

Galvenais cilvēces
izpētes priekšmets ir
cilvēks.

– Gēte –

Zinātnē viss ir svarīgs.

– Heine –

Grāmatām ir jābūt
zinātņu rezultātam, bet
ne zinātnēm – grāmatu
rezultātam.

– Bēkons –

Zinātnieks nav tas, kurš
sniedz pareizas atbildes,
bet gan tas, kurš nāk ar
īstiem jautājumiem.

– Klods Levī-Stross –

Jo neatlaidīgāk mēs
meklēsim patiesību ārpus
sevis, jo vairāk mēs
attālināsimies no tās. Jo
vairāk mēs spēsim izprast
to, kas mēs esam, jo
vairāk apliecināsim
patiesību sevī.
– Antonio Meneghetti –
Pirms dabai pavēlēt, tai
jāpaklausa.

– Bēkons –

Īsts zinātnieks nav tas,
kurš ir vairāk apguvis,
bet tas, kurš ir vairāk
sapratis.

– Leibnics –

Zinātne – zināt esības
darbību.

– Antonio Meneghetti –

Zinātne ir cilvēces
labdare.
– Bertelo –
Sākums » Jaunumi » Ārējo attiecību attīstības instruktāža 2020. gada maijs: Latvija atceļ ceļošanas ierobežojumus Covid-19 krīzes un atvērto robežu starp Baltijas valstīm laikā

Ārējo attiecību attīstības instruktāža 2020. gada maijs: Latvija atceļ ceļošanas ierobežojumus Covid-19 krīzes un atvērto robežu starp Baltijas valstīm laikā

Latvija atceļ ceļošanas ierobežojumus Covid-19 krīzes laikā un paver robežas starp Baltijas valstīm

Bezprecedenta COVID-19 izplatīšanās situācija ir radījusi izaicinājumus visām valstīm, kas paredzamā laikā ietekmēs viņu ekonomiku un sabiedrību, un ir uzsvērusi valstu un valdību sadarbības nozīmi, sākot no tuviem kaimiņiem. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība tradicionāli ir bijusi ļoti cieša. Tā ir balstīta uz trīs valstu kopīgajām interesēm un mērķiem ārpolitikā un drošības politikā, veicinot ekonomisko attīstību un sadarbību Eiropas Savienībā (ES). 2020. gada maijā Latvijas Ārlietu ministrija intensīvi strādāja, lai koordinētu trīs Baltijas valstu un partneru sadarbību pakāpeniskas COVID-19 ierobežojumu atvieglošanas jomā.

Latvija, Igaunija un Lietuva vienojas par darbībām, kas vajadzīgas, lai izveidotu brīvu pārietošanās zonu

Latvijas valdība ir cieši sadarbojusies ar Lietuvu un Igauniju, lai varētu noslēgt līgumu par Baltijas valstu iekšējām robežām. 6. maijā visu trīs Baltijas valstu premjerministri vienojās savstarpēji atvērt robežas 2020. gada 15. maijā, lai atjaunotu kustību trim valstu pilsoņiem un personām, kuras likumīgi uzturas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. “Mēs apvienojam trīs valstis vienā kopējā telpā. Tas nozīmē, ka cilvēki no Lietuvas līdz Igaunijai bez ierobežojumiem ceļotu pa Latviju un otrādi,” [1] sacīja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Lēmums atvērt robežas starp Baltijas valstīm tika balstīts uz līdzīgu epidemioloģisko situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Baltijas valstu izpratne par to iedzīvotāju ceļojumiem neietekmē citu valstu noteiktos iebraukšanas ierobežojumus attiecībā uz Latvijas valstspiederīgajiem. Ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju joprojām ir slēgta.

Premjerministri pārrunāja arī reģionālos transporta un enerģētikas infrastruktūras projektus, kuriem būs svarīga loma cīņā pret Covid-19 krīzi un reģiona ekonomikas atveseļošanos. Turpmāka cieša sadarbība reģionālā, ES un pasaules līmenī un kopīga, soli pa solim strādājoša darbība joprojām ir atslēgas vārds, kura kopīgais mērķis ir ātri novērst ierobežojumus, kas saistīti ar COVID-19, palīdzēt atjaunot tik nepieciešamo ekonomisko darbību un brīvu pārvietošanos visā pasaulē. cik ātri vien iespējams, ņemot vērā valstu epidemioloģisko situāciju un veselības prasības.

Latvija atver robežas starp Baltijas valstīm kopš 15. maija

2020. gada 15. maijā Baltijas valstu ārlietu ministri ir parakstījuši Saprašanās memorandu par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu starp Igauniju, Latviju un Lietuvu attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa, gaisa un jūras transportu un to sadarbību COVID-19 krīzes laikā, kas nodrošina vienošanās par ierobežojumu atcelšanu personu pārrobežu ceļojumiem starp Baltijas valstīm. Tikšanās laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri pārrunāja Baltijas valstu sadarbību COVID-19 krīzes laikā, reģionālo ekonomiku atveseļošanos un Eiropas Savienības Ārlietu padomes darba kārtībā esošās tēmas.

Visas trīs valstis vienojās, ka Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kas likumīgi uzturas trijās valstīs, kopš 15. maija drīkst ceļot Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bez ierobežojumiem, ja šī persona:

  • pēdējās 14 dienas nav ceļojis ārpus Baltijas valstīm;
  • nav pašizolēts, jo ir saņēmis pozitīvu COVID-19 testu vai ir bijis saskarē ar kādu, kurš pozitīvi novērtējis COVID-19;
  • nav elpošanas ceļu infekcijas simptomu [2].

Iepriekš minētajām personām atļauts šķērsot Igaunijas – Latvijas robežu un Latvijas – Lietuvas robežu ar savu transportlīdzekli vai izmantojot pieejamos pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus. Šādas personas ir atbrīvotas no karantīnas prasības gan ieceļot kaimiņvalstī, gan atgriežoties mājās. Latvijas valstspiederīgie un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ierodas Igaunijā vai Lietuvā no citām valstīm, drīkst šķērsot Igaunijas vai Lietuvas teritorijas tikai tranzītā un ar nosacījumu, ka viņiem nav COVID-19 simptomu.

Gaisa lidojumi ir atsākti starp Baltijas valstīm, uz Vāciju un Norvēģiju

Ieviešot visaptverošu epidemioloģiskās drošības programmu #ForbidTheVirusFromTravelling [3], lidosta Rīga pirmdien, 18. maijā atsāks starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti. Četrus lidojumus katru dienu veiks nacionālā aviokompānija airBaltic. Pēc īpašas atļaujas saņemšanas no Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas airBaltic arī atsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Helsinkiem un Minheni 2020. gada 25. maijā un no Rīgas uz Berlīni 2020. gada 1. jūnijā.

Programma #ForbidTheVirusFromTravelling tika ieviesta, lai nodrošinātu pasākumu kopumu lidostas un lidostas darbinieku aizsardzībai un drošai rīcībai ar pasažieriem, lai samazinātu COVID-19 izplatīšanās risku. Izstrādājot programmu, lidosta ir konsultējusies ar Latvijas veselības iestādēm un ņēmusi vērā starptautisko aviācijas organizāciju ieteikumus.

Latvijas ārlietu ministrs piedalās Baltijas jūras valstu padomes videokonferencē, lai pārrunātu sadarbību saistībā ar COVID-19 pandēmiju

2020. gada 19. maijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Dānijas prezidentūras rīkotajā Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ārlietu ministru videokonferencē. Ministriem pievienojās Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretārs.

Dalībnieki dalījās viedokļos par pašreizējo sadarbību un izaicinājumiem Baltijas jūras reģionā, tostarp saistībā ar COVID-19 pandēmiju un sadarbību tās seku novēršanā.

Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra BJVP reformu ceļveža 2018. – 2020. Gadam nozīmi. Ceļvedī tika uzsvērta nepieciešamība BJVP kļūt elastīgākam, novatoriskākam un produktīvākam, spējot ciešāk un efektīvāk sadarboties ar saviem partneriem reģionā, vienlaikus saglabājot spēju sniegt konkrētus rezultātus jomās, kurās BJVP ir unikāli piemērots. Dokuments uzsvēra reģionālās sadarbības formātu lielo nozīmi.

Attiecībā uz COVID-19 uzliesmojumu dalībnieki uzsvēra ciešākas sadarbības nozīmi civilās aizsardzības jomā un mudināja BJVP Civilās aizsardzības tīklu pievērsties profilaksei, sagatavotībai un attiecīgajām pētniecības darbībām. Viņi arī ieteica turpināt atbilstošu sadarbību, izmantojot Ziemeļu dimensijas partnerību sabiedrības veselības un sociālās labklājības jomā. Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka izejai no pašreizējās krīzes ir jānotiek, gan palielinot ekonomisko izaugsmi, gan veicinot mērķu sasniegšanu klimata pārmaiņu novēršanā, lai veicinātu Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību. [4]

Baltijas valstis un Vācija runā par drošības jautājumiem

Latvija paplašināja sadarbību arī ar Vāciju, lai cīnītos pret COVID-19 krīzes negatīvajām sekām. 2020. gada 20. maijā Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministrijas tiešsaistē rīkoja drošības politikas konsultācijas. Apspriedēs tika apskatīti jaunākie ar drošības politiku saistītie notikumi saistībā ar gaidāmo Vācijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Apspriestās tēmas bija ES drošības un aizsardzības iniciatīvu attīstība, ES krīžu pārvarēšanas spēju stiprināšana un COVID-19 krīzes seku novēršanas drošības aspekti ne tikai dalībvalstīs, bet arī ES kaimiņvalstīs. Saskaņā ar paziņojumu, dalībnieki bija pilnībā vienojušies, ka ES jāturpina stiprināt savas drošības un aizsardzības spējas. Konsultācijās tika aplūkoti arī jautājumi, kas saistīti ar NATO darba kārtību, tostarp NATO loma un rīcība pandēmijas laikā, kā arī pārdomu process, lai vēl vairāk nostiprinātu alianses politisko dimensiju. [5]

Secinājums

Pēdējo mēnešu laikā valstu veikto pasākumu rezultātā ir panākts progress COVID-19 izplatības apkarošanā un ir sākta pakāpeniska ierobežojošo pasākumu atvieglošana. 2020. gada 15. maijā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri pulcējās Rīgā, lai parakstītu trīspusēju saprašanās memorandu par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu starp Igauniju, Latviju un Lietuvu sauszemes, dzelzceļa, gaisa un jūras transporta jomā un to sadarbību COVID laikā. 19 krīze. Šis memorands ir pievienots trīs Baltijas valstu premjerministru sākotnēji 2020. gada 6. maijā pieņemtajam lēmumam savstarpēji atvērt robežas 2020. gada 15. maijā, lai atjaunotu kustību trim valstu pilsoņiem un personām, kuras likumīgi uzturas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. un attiecīgos Baltijas valstu valdību individuālos lēmumus. Iekšējās robežas starp Baltijas valstīm bija atvērtas, un pamazām atsākās lidojumi uz vairākiem virzieniem. Latvija ir arī turpinājusi sadarbību ar Baltijas jūras valstu padomi un Vāciju, lai risinātu COVID-19 krīzes sekas.

ATSAUCES

[1] Ministru prezidenti piekrīt atļaut pilsoņu brīvu pārvietošanos starp Baltijas valstīm kopš 15. maija (latviešu valodā):  https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjeri-vienojas-no-15-maija-atlaut-iedzivotaju-brivu-kustibu-baltijas-valstis.a358688/?utm_source=email&utm_medium=email&utm_campaign=news

[2] Latvijas, Lietuvas un Igaunijas saprašanās memorands. Pieejams:

https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/66003-memorandum-of-understanding-of-latvia-lithuania-and-estonia

[3] Rigas Lidostas mājaslapa: https://www.riga-airport.com/press-room-2/news-2/riga-airport-resumes-flights-in-the-conditions-of-increased-epidemiological-safety/en

[4] Bornholmas deklarācija. Pieejams: https://www.cbss.org/wp-content/uploads/2020/05/Bornholm-Declaration.pdf

[5] Baltijas valstis un Vācija runā par drošības jautājumiem. Pieejams: https://eng.lsm.lv/article/politics/diplomacy/baltic-states-and-germany-talk-over-security-matters.a360687/