LZA Ekonomikas Institūts iesniedza savu viedokli par Tieslietu ministrijas (Tieslietu Ministrija) un Valsts zemes dienesta (Valsts Zemes Dienests) izstrādāto jauno kadastrālo vērtību projektu, piedaloties Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” publiskajā apspriešanā.

Saskaņā ar jaunu metodiku, kadastrālo vērtību paredzēts palielināt vidēji vairāk kā 2 reizes apstākļos, kad Latvijā mājokļu cenas kopš 2015. gada ir palielinājušās vairāk kā 1,4 reizes un tas ir viens no lielākajiem pieaugumiem visā ES un OECD valstīs.

Kadastrālās vērtības palielināšana daudzos gadījumos tiks saistīta ar nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) pieaugumu. Saskaņā ar aprēķiniem komercīpašumiem un ražošanas telpām NĪN maksājums var palielināties 3-5 reizes; bet atsevišķos gadījumos uzņēmēji ir satraukti par to, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība var palielināties 10 kārtīgi, ņemot vērā Valsts zemes dienesta izklāstīto metodiku.

Tādējādi, nosakot NĪ kadastrālo vērtību pēc tirgus cenas un paaugstinot nodokļa likmi pašreizējā sociāli-ekonomiskajā situācijā, tiek radīti papildus nosacījumi masveidīgai vietējo investoru un komercplatību attīstītāju padzīšanai no valsts un bezdarba turpmākam pieaugumam.

Lai novērstu valdības ierosināto jaunā kadastra vērtības aprēķināšanas regulējuma neatbilstību mūsdienu Latvijas situācijai, LZA Ekonomikas institūts piedāvā veikt vairākus pasākumus:

• – aktīvāk un mērķtiecīgāk iesaistīt komersantus, pedagogus, mediķus, citus valsts iedzīvotājus nodokļu politikas veidošanā un tās īstenošanu;
• – apsvērt iespēju aizstāt šobrīd izmantojamu aprēķināšanas metodi ar otru zināmo kadastrālās vērtības noteikšanas metodi – pēc nekustāmā īpašuma objekta ieneses;
• – izstrādāt sociāli ekonomisko pamatojumu katrai nodokļu reformai, atklājot patreizējās nodokļus sistēmas nepilnības un neatbilstības sadalījumā pa nodokļu veidiem;
• – veicamās reformas nodokļu sistēmā iekļaut NAP, norādot gadu, kurā tās tiks veiktas;
• – savlaicīgi, bet ne vēlāk kā pusgadu publicēt esošās nodokļu sistēmas izvērtējumu un veicamo reformu pamatojumu;
• – atklāt veicamās nodokļu reformas iespējamos pozitīvos un negatīvos efektus, kā arī pozitīvos un negatīvos blakusefektus;
• – demonstrēt lielāku pašcieņu un cieņu pret nodokļu maksātājiem un citiem valsts iedzīvotājiem;
• – uzturēt aktīvu diskusiju – atgriezenisko saiti ar ieinteresētām pusēm par gaidāmo nodokļu reformu un informēt sabiedrību par diskusijas rezultātiem.