RTU profesore, LZA Ekonomikas institūta pētniece Dr. oec. Jānis Vanags viesojās Latvijas Radio 4. Intervijas laikā tika pārrunātas dažas ekonomikas tēmas. Tika pārrunāta pašreizējā ekonomiskā situācija gan Latvijā, gan visā pasaulē. Jānis Vanags dalījās ar saviem uzskatiem un redzējumu par notiekošo pasaulē.
Pilno ierakstu vari noklausīties šeit:
Latvija atceļ ceļošanas ierobežojumus Covid-19 krīzes laikā un paver robežas starp Baltijas valstīm
Bezprecedenta COVID-19 izplatīšanās situācija ir radījusi izaicinājumus visām valstīm, kas paredzamā laikā ietekmēs viņu ekonomiku un sabiedrību, un ir uzsvērusi valstu un valdību sadarbības nozīmi, sākot no tuviem kaimiņiem. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība tradicionāli ir bijusi ļoti cieša. Tā ir balstīta uz trīs valstu kopīgajām interesēm un mērķiem ārpolitikā un drošības politikā, veicinot ekonomisko attīstību un sadarbību Eiropas Savienībā (ES). 2020. gada maijā Latvijas Ārlietu ministrija intensīvi strādāja, lai koordinētu trīs Baltijas valstu un partneru sadarbību pakāpeniskas COVID-19 ierobežojumu atvieglošanas jomā.
Latvija, Igaunija un Lietuva vienojas par darbībām, kas vajadzīgas, lai izveidotu brīvu pārietošanās zonu
Latvijas valdība ir cieši sadarbojusies ar Lietuvu un Igauniju, lai varētu noslēgt līgumu par Baltijas valstu iekšējām robežām. 6. maijā visu trīs Baltijas valstu premjerministri vienojās savstarpēji atvērt robežas 2020. gada 15. maijā, lai atjaunotu kustību trim valstu pilsoņiem un personām, kuras likumīgi uzturas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. “Mēs apvienojam trīs valstis vienā kopējā telpā. Tas nozīmē, ka cilvēki no Lietuvas līdz Igaunijai bez ierobežojumiem ceļotu pa Latviju un otrādi,” [1] sacīja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Lēmums atvērt robežas starp Baltijas valstīm tika balstīts uz līdzīgu epidemioloģisko situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Baltijas valstu izpratne par to iedzīvotāju ceļojumiem neietekmē citu valstu noteiktos iebraukšanas ierobežojumus attiecībā uz Latvijas valstspiederīgajiem. Ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju joprojām ir slēgta.
Premjerministri pārrunāja arī reģionālos transporta un enerģētikas infrastruktūras projektus, kuriem būs svarīga loma cīņā pret Covid-19 krīzi un reģiona ekonomikas atveseļošanos. Turpmāka cieša sadarbība reģionālā, ES un pasaules līmenī un kopīga, soli pa solim strādājoša darbība joprojām ir atslēgas vārds, kura kopīgais mērķis ir ātri novērst ierobežojumus, kas saistīti ar COVID-19, palīdzēt atjaunot tik nepieciešamo ekonomisko darbību un brīvu pārvietošanos visā pasaulē. cik ātri vien iespējams, ņemot vērā valstu epidemioloģisko situāciju un veselības prasības.
Latvija atver robežas starp Baltijas valstīm kopš 15. maija
2020. gada 15. maijā Baltijas valstu ārlietu ministri ir parakstījuši Saprašanās memorandu par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu starp Igauniju, Latviju un Lietuvu attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa, gaisa un jūras transportu un to sadarbību COVID-19 krīzes laikā, kas nodrošina vienošanās par ierobežojumu atcelšanu personu pārrobežu ceļojumiem starp Baltijas valstīm. Tikšanās laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri pārrunāja Baltijas valstu sadarbību COVID-19 krīzes laikā, reģionālo ekonomiku atveseļošanos un Eiropas Savienības Ārlietu padomes darba kārtībā esošās tēmas.
Visas trīs valstis vienojās, ka Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kas likumīgi uzturas trijās valstīs, kopš 15. maija drīkst ceļot Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bez ierobežojumiem, ja šī persona:
Iepriekš minētajām personām atļauts šķērsot Igaunijas – Latvijas robežu un Latvijas – Lietuvas robežu ar savu transportlīdzekli vai izmantojot pieejamos pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus. Šādas personas ir atbrīvotas no karantīnas prasības gan ieceļot kaimiņvalstī, gan atgriežoties mājās. Latvijas valstspiederīgie un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ierodas Igaunijā vai Lietuvā no citām valstīm, drīkst šķērsot Igaunijas vai Lietuvas teritorijas tikai tranzītā un ar nosacījumu, ka viņiem nav COVID-19 simptomu.
Gaisa lidojumi ir atsākti starp Baltijas valstīm, uz Vāciju un Norvēģiju
Ieviešot visaptverošu epidemioloģiskās drošības programmu #ForbidTheVirusFromTravelling [3], lidosta Rīga pirmdien, 18. maijā atsāks starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti. Četrus lidojumus katru dienu veiks nacionālā aviokompānija airBaltic. Pēc īpašas atļaujas saņemšanas no Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas airBaltic arī atsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Helsinkiem un Minheni 2020. gada 25. maijā un no Rīgas uz Berlīni 2020. gada 1. jūnijā.
Programma #ForbidTheVirusFromTravelling tika ieviesta, lai nodrošinātu pasākumu kopumu lidostas un lidostas darbinieku aizsardzībai un drošai rīcībai ar pasažieriem, lai samazinātu COVID-19 izplatīšanās risku. Izstrādājot programmu, lidosta ir konsultējusies ar Latvijas veselības iestādēm un ņēmusi vērā starptautisko aviācijas organizāciju ieteikumus.
Latvijas ārlietu ministrs piedalās Baltijas jūras valstu padomes videokonferencē, lai pārrunātu sadarbību saistībā ar COVID-19 pandēmiju
2020. gada 19. maijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Dānijas prezidentūras rīkotajā Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ārlietu ministru videokonferencē. Ministriem pievienojās Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretārs.
Dalībnieki dalījās viedokļos par pašreizējo sadarbību un izaicinājumiem Baltijas jūras reģionā, tostarp saistībā ar COVID-19 pandēmiju un sadarbību tās seku novēršanā.
Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra BJVP reformu ceļveža 2018. – 2020. Gadam nozīmi. Ceļvedī tika uzsvērta nepieciešamība BJVP kļūt elastīgākam, novatoriskākam un produktīvākam, spējot ciešāk un efektīvāk sadarboties ar saviem partneriem reģionā, vienlaikus saglabājot spēju sniegt konkrētus rezultātus jomās, kurās BJVP ir unikāli piemērots. Dokuments uzsvēra reģionālās sadarbības formātu lielo nozīmi.
Attiecībā uz COVID-19 uzliesmojumu dalībnieki uzsvēra ciešākas sadarbības nozīmi civilās aizsardzības jomā un mudināja BJVP Civilās aizsardzības tīklu pievērsties profilaksei, sagatavotībai un attiecīgajām pētniecības darbībām. Viņi arī ieteica turpināt atbilstošu sadarbību, izmantojot Ziemeļu dimensijas partnerību sabiedrības veselības un sociālās labklājības jomā. Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka izejai no pašreizējās krīzes ir jānotiek, gan palielinot ekonomisko izaugsmi, gan veicinot mērķu sasniegšanu klimata pārmaiņu novēršanā, lai veicinātu Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību. [4]
Baltijas valstis un Vācija runā par drošības jautājumiem
Latvija paplašināja sadarbību arī ar Vāciju, lai cīnītos pret COVID-19 krīzes negatīvajām sekām. 2020. gada 20. maijā Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministrijas tiešsaistē rīkoja drošības politikas konsultācijas. Apspriedēs tika apskatīti jaunākie ar drošības politiku saistītie notikumi saistībā ar gaidāmo Vācijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Apspriestās tēmas bija ES drošības un aizsardzības iniciatīvu attīstība, ES krīžu pārvarēšanas spēju stiprināšana un COVID-19 krīzes seku novēršanas drošības aspekti ne tikai dalībvalstīs, bet arī ES kaimiņvalstīs. Saskaņā ar paziņojumu, dalībnieki bija pilnībā vienojušies, ka ES jāturpina stiprināt savas drošības un aizsardzības spējas. Konsultācijās tika aplūkoti arī jautājumi, kas saistīti ar NATO darba kārtību, tostarp NATO loma un rīcība pandēmijas laikā, kā arī pārdomu process, lai vēl vairāk nostiprinātu alianses politisko dimensiju. [5]
Secinājums
Pēdējo mēnešu laikā valstu veikto pasākumu rezultātā ir panākts progress COVID-19 izplatības apkarošanā un ir sākta pakāpeniska ierobežojošo pasākumu atvieglošana. 2020. gada 15. maijā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri pulcējās Rīgā, lai parakstītu trīspusēju saprašanās memorandu par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu starp Igauniju, Latviju un Lietuvu sauszemes, dzelzceļa, gaisa un jūras transporta jomā un to sadarbību COVID laikā. 19 krīze. Šis memorands ir pievienots trīs Baltijas valstu premjerministru sākotnēji 2020. gada 6. maijā pieņemtajam lēmumam savstarpēji atvērt robežas 2020. gada 15. maijā, lai atjaunotu kustību trim valstu pilsoņiem un personām, kuras likumīgi uzturas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. un attiecīgos Baltijas valstu valdību individuālos lēmumus. Iekšējās robežas starp Baltijas valstīm bija atvērtas, un pamazām atsākās lidojumi uz vairākiem virzieniem. Latvija ir arī turpinājusi sadarbību ar Baltijas jūras valstu padomi un Vāciju, lai risinātu COVID-19 krīzes sekas.
ATSAUCES
[1] Ministru prezidenti piekrīt atļaut pilsoņu brīvu pārvietošanos starp Baltijas valstīm kopš 15. maija (latviešu valodā): https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjeri-vienojas-no-15-maija-atlaut-iedzivotaju-brivu-kustibu-baltijas-valstis.a358688/?utm_source=email&utm_medium=email&utm_campaign=news
[2] Latvijas, Lietuvas un Igaunijas saprašanās memorands. Pieejams:
[3] Rigas Lidostas mājaslapa: https://www.riga-airport.com/press-room-2/news-2/riga-airport-resumes-flights-in-the-conditions-of-increased-epidemiological-safety/en
[4] Bornholmas deklarācija. Pieejams: https://www.cbss.org/wp-content/uploads/2020/05/Bornholm-Declaration.pdf
[5] Baltijas valstis un Vācija runā par drošības jautājumiem. Pieejams: https://eng.lsm.lv/article/politics/diplomacy/baltic-states-and-germany-talk-over-security-matters.a360687/
Epidemioloģisko ierobežojumu ietekme uz Latvijas sabiedrību:
sociālās problēmas un cilvēku attieksme
Tā kā kopējais atklāto COVID-19 gadījumu skaits samazinās, Latvija sāk samazināt ierobežojumus attiecībā uz koronavīrusu. Lai gan 2020. gada maijā koronavīrusa dēļ tika samazināti ierobežojumi, piemēram, atļaujot pulcēties līdz 25 cilvēkiem un ierobežojumu atcelšanu iekštelpu un āra sporta aktivitāšu dēļ, nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, vardarbības ģimenē pieaugumu un nepieejamību pēc plānota medicīniskā atbalsta.
9. maija salidojums parāda Latvijas parlamenta komunikācijas un sociālos izaicinājumus
2020. gada maijā daudz diskusiju risinājās par 9. maija svinībām, kad bijušajā Padomju Savienībā tika svinēta Uzvaras diena pār nacistisko Vāciju. Šodien 9. maijs ir kļuvis par mobilizējošu datumu, kurā daži Latvijas iedzīvotāji, kas pārsvarā ir krievi, demonstrē savu kopības izjūtu un svin to kopā ar plašu cilvēku skaitu. Neskatoties uz piespiedu ierobežojumiem, Rīgas pašvaldības policijas dati liecina, ka 9. maijā 15 stundu laikā pulcējās ap 20 000 cilvēku, lai pieminētu šo atceres dienu. [1] Tas bija izraisījis sabiedrībā lielu neizpratni par esošajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Sociālo tīklu platformu lietotāji, vērojot notikumus, apsūdzēja Valsts policiju par bezdarbību attiecībā uz pulcēšanās ierobežojumu ievērošanas nodrošināšanu vietā, kur notika pasākums. Tā kā bija daudz jautājumu un daudz neskaidrību sabiedrībā, Latvijas premjerministrs pieprasīja Latvijas iekšlietu ministram paskaidrojumu, kas parāda, ka iekšlietu ministrs uzskata, ka šī gada 9. maijā notikušais apstiprina veiksmīgo darbu Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu uzdevums nodrošināt sabiedrības drošību un samazināt epidemioloģiskos riskus, vienlaikus ievērojot cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru parku, pieminekli vai memoriālu. Likumsargi ieviesa vairākus pasākumus, lai novērstu masveida pulcēšanos un pārkāpumus. Kopumā policija sastādīja 46 administratīvo pārkāpumu protokolus un sāka 70 administratīvās lietvedības. [2] Tomēr Latvijas premjerministrs norādīja, ka viņš nav pilnībā apmierināts ar šo situāciju un ir viens trūkums, proti, pirms 9. maija iekšlietu ministram sabiedrībai bija skaidrāk jāpaskaidro sapulču ierobežojumi, kas noteikti valstī un aiciniet ievērot šos noteikumus. Turklāt Latvijas premjerministrs uzsvēra savu neapmierinātību ar to, ka ne visi Latvijā dzīvojošie cilvēki vienprātīgi saprot, cik traģisks Latvijai bija Otrais pasaules karš. Tas liecina, ka vēl ir daudz darāmā Latvijas izglītības sistēmā un integrācijas procesā.
Covid-19 testa grupas ir palielinātas
Lai gan kopējā kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 samazinās, Veselības ministrija ir paplašinājusi testēšanas grupas, lai nodrošinātu aktīvo Covid-19 gadījumu turpmāku samazināšanos. Lai ierobežotu COVID-19 izplatīšanos un samazinātu epidemioloģiskās drošības riskus, COVID-19 testi bez simptomiem tiks veikti arī pirmsskolas darba devējiem un starptautisko transporta pakalpojumu sniedzējiem. Šis lēmums tika pieņemts, lai samazinātu infekcijas risku, ņemot vērā, ka pirmsskolas darbinieki strādā ar bērniem, savukārt starptautisko transporta pakalpojumu sniedzēju darbinieki regulāri dodas uz ārzemēm. Līdz šim, ja šiem cilvēkiem bija slimības simptomi, ģimenes ārsts varēja viņus nosūtīt COVID-19 testiem. Tagad darba devējs varēs arī nosūtīt testus, ja tiks nolemts, ka tie ir nepieciešami, pat ja personai nav simptomu. Darba devējs, piemēram, attiecīgās pirmsskolas vadītājs, izveidos cilvēku sarakstu un iesniegs to Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kas pēc tam organizēs pārbaudes. Turklāt Veselības ministrija īpaši aicina cilvēkus ar hroniskām slimībām veikt bezmaksas COVID-19 testu pat bez simptomiem. Asimptomātisku hronisku pacientu pārbaudi valsts piedāvā kopš aprīļa otrās puses, taču cilvēki to reti lieto. Hroniskiem pacientiem ir īpaši svarīgi laikus atklāt COVID-19, jo tas apdraud viņu veselību un dzīvību.
Vardarbība ģimenē pieaug
Pēdējo nedēļu laikā arvien vairāk sieviešu meklē palīdzību un ziņo par vardarbību ģimenē. Pašvaldības policijas brigādes saņem īpaši daudz zvanu par ģimenes konfliktiem. Ar koronavīrusa uzliesmojumu saņemto zvanu skaits ir gandrīz dubultojies. Latvijas Pašvaldības policijas iestāžu informācija liecina, ka biežāki gadījumi ir apstiprināti ne tikai tāpēc, ka krīzes laikā saasinās ģimenes attiecības, bet arī tāpēc, ka kaimiņi vairāk laika pavada savās mājās un ir liecinieki vardarbībai ģimenē, tāpēc informējot Pašvaldības policiju. Turklāt vardarbības upuri pēdējos mēnešos arī aktīvāk meklē palīdzību. Krīzes tālruņa zvanu skaits ir pieaudzis par 36%. [3] Vardarbības ģimenē pieaugums ir raisījis diskusijas par to, kā stiprināt pašvaldību sociālos pakalpojumus.
Sabiedrības vispārējā attieksme pret Covid-19 ierobežojumu
2020. gada maijā Latvijas Pētniecības centrs SKDS veica aptauju par vispārējo viedokli par pašreizējiem ierobežojumiem. Kopumā ir redzams, ka plaša sabiedrība ierobežojumu uztver kā apgrūtinošu, bet nepieciešamu. [4] Atbildot uz jautājumu, kā respondents vērtē pašreizējos ierobežojumus, lielākā daļa – gandrīz 70% – respondentu tos ir atzinuši par piemērotiem. Tajā pašā laikā katrs desmitais ierobežojumus novērtējis kā pārāk stingrus un 15% respondentu – gluži pretēji – uzskata, ka ierobežojumiem jābūt lielākiem. Lai gan lielākā daļa sabiedrības ierobežojumus ir atzinusi par atbilstošiem, respondenti atzīmēja, ka ierobežojumiem ir bijusi ietekme uz viņu ikdienas dzīvi. Visbiežāk respondenti atbildēja, ka lielākais izaicinājums noteikti ir sašaurinātais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts. Gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto saka, ka tas ir radījis vairākas problēmas. Daudzi minēja arī aizliegumu satikties ar cilvēkiem no citām mājsaimniecībām – 67%, un praktiski tikpat bieži respondenti teica, ka viņus kavēja citu klātienes pakalpojumu pārtraukšana un atkārtots aicinājums palikt mājās, pat ja nebija pazīmju slimības. Analizējot datus un aplūkojot to, kas cilvēkiem šķiet visneciešamākais, tas ir, kas visbiežāk tiek uzskatīts par vislielāko izaicinājumu, kopīgā atbilde ir ierobežota piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem, kam seko tālmācība – gandrīz 14% respondentu norādīja, ka viņiem ir bijis grūti. Papildu dati par koronavīrusa ierobežojumu pielāgošanu liecina, ka nav bijis grūtību pielāgoties dezinfekcijas darbībām. Divas trešdaļas respondentu uzsvēra, ka arī tirdzniecības centru slēgšana nedēļas nogalēs nav sagādājusi īpašas grūtības. Tikai 3% atzinuši, ka visbiežāk nav ievērojuši regulējumu par krīzes ierobežojumiem, 16% respondentu atzīmēja, ka neievēro visus ierobežojumus. No otras puses, absolūtais vairākums – 80% – ir paziņojis, ka visbiežāk rīkojies noteikto ierobežojumu ietvaros.
Tiek paplašināts plānoto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana
Nepilnas divas nedēļas pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas Veselības ministrija daļēji ierobežoja veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs. Tika ieviesti ierobežojumi, lai pacientus un ārstus pasargātu no iespējamās Covid-19 inficēšanās, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī. Kopš aprīļa daļēji ir atjaunota plānoto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Kā jau iepriekš minēts, pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem ir sagādājusi grūtības lielākajai daļai respondentu. Tāpēc 2020. gada maijā tika paplašināta plānoto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Veselības ministrija atzīmēja, ka tāpat kā iepriekš, ārstniecības iestādēm jāturpina veikt piesardzības pasākumus. Viņiem būs jānodrošina atsevišķa pacientu plūsma, jāierobežo to pacientu skaits, kuri vienlaikus uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzs ierašanās laiks veselības aprūpes pakalpojumiem. Ārstniecības iestādēm un pacientiem būs jānodrošina arī individuālie aizsardzības līdzekļi, un pēc katra pacienta apmeklējuma būs jāveic dezinfekcijas pasākumi.
Secinājums
Kopumā Latvijas sabiedrība pašreizējos ierobežojumus uzskata par grūtiem, bet nepieciešamiem. Tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju neievēro koronavīrusa uzliesmojuma ierobežojumus. Viens no lielākajiem apgrūtinājumiem Latvijas iedzīvotājiem ir samazināta plānoto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Tāpēc 2020. gada maijā Veselības aprūpes ministrija pieņēma veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paplašināšanu. Izsludinot ārkārtas situāciju, papildu izaicinājums Latvijas sociālajā sektorā ir kļuvis par vardarbības ģimenē pieaugumu, jo krīzes tālruņa zvanu skaits ir pieaudzis par 36%. Lai ierobežotu koronavīrusa uzliesmojumu 2020. gada maijā, Veselības ministrija paplašināja Covid-19 testēšanas grupas, iekļaujot pirmsskolas vecuma darbiniekus un starptautisko transporta pakalpojumu sniedzējus bez simptomiem.
[1]https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-9maija-policija-stradaja-profesionali-uzvaras-parka-pabija-20-25-tukstosi-cilveku.a359252/
[2]https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/premjers-uzskata-ka-pirms-9.maija-bija-plasak-jaskaidro-sabiedribai-par-pulcesanas-ierobezojumiem-14241200
[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-pasvaldibas-policija-vardarbiba-gimene-pieaug.a358897/
[4] https://www.skds.lv
* Šis raksts ir tapis sadarbībā ar Ķīnas un CAE institūtu, un tas ir Ķīnas un CAE institūta intelektuālais īpašums
Š.g. 3. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts uzņēma Uzbekistānas Ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Kadambaju Sultanovu (Kadambay Sultanov). Tikšanās laikā tika pārrunāti tādi Uzbekistānai un Latvijai svarīgi temati kā tautsaimniecības diversifikācija un nacionālās ekonomikas stiprināšana pandēmijas apstākļos, Covid-19 ietekme uz ekonomiku un eksportu, globalizācijas izaicinājumi Eiropā un Āzijā, abu valstu darba tirgus attīstības tendences, Uzbekistānas pilsoņu kvalifikācijas celšana atbilstoši Eiropas tirgu standartiem un dzimumu līdztiesības attīstība abās valstīs.
LZA Ekonomikas institūts prezentēja vēstniekam Institūta veiktos pētījumus un to rezultātus par Latvijas tausaimniecības nozarēm, Rīgas ostu, uzņēmēju prasmju attīstīšanas un darbaspēka kvalifikācijas veicināšanas jomās u.c.
Tikšanās rezultātā LZA Ekonomikas institūts un Uzbekistānas vēstniecība vienojas par turpmāko sadarbību kopīgo projektu un izglītošanas aktivitāšu rīkošanā, darba spēka kvalifikācijas celšanas iespēju nodrošināšanā un ES fondu piesaistē Uzbekistānas un Latvijas sadarbības stiprināšanai. Institūta direktore Dr. Ņina Linde uzaicināja Viņa Ekselenci vēstnieka Kadambaja Sultanova kungu uz IV Starptautisko Ekonomikas Forumu “FUTURE ECONOMY: Globalization challenges faced by Europe and Baltics in the 21st century”, kas notiks šajā gadā.
Pateicāmies Uzbekistānas vēstniecībai par šo vērtīgu tikšanos un abpusēji bagātinošo sarunu! Ceram uz turpmākas sadarbības attīstību starp mūsu institūcijām un mūsu valstīm!
Improvements in public health sector in Latvia
Original publication available at the China-CEE institute website: https://china-cee.eu/2020/10/15/latvia-social-briefing-improvements-in-public-health-sector-in-latvia/
Introduction
During August and September 2020 more attention had been paid to the issues of public health sector namely focusing on the growing and alarming alcoholic beverage consumption and developing the new remuneration model for medical personnel. Addressing these issues is really crucial as both of these factors play an important role in the welfare of the Latvian society and therefore have a crucial influence on other topics such – general public health, quality of medical services and others.
Latvia’s action plan for reducing the consumption of alcoholic beverages and restricting alcoholism
In recent years, alcoholic beverage consumption has left a negative influence on the public health sector. The average alcoholic beverage consumption of the citizens of Latvia is higher that the European Union average and in fact is one of the highest in the European Union. [1] Besides the data from the Disease Prevention and Control Center of Latvia has outlined an unpleasant tendency – in the last 10 years the alcoholic consumption on average in Latvia has increased by more than half – 55%. Because of the rapid growth of alcoholic beverage consumption, the Ministry of Health launched an action plan to limit and decrease the growing tendency.
In order to reduce the prevalence of alcohol consumption and the damage caused to public health, new restrictions on the availability and advertising of alcohol are planned in the coming years, while expanding alcohol addiction treatment and rehabilitation services. Alcohol consumption in Latvia is growing every year and exceeds the European average, so it is important to limit its availability and explain to the public the negative effects of alcohol on health. The new action will namely focus on the following topics:
Wider treatment options
To help people who are addicted to alcohol or already have serious health problems, the Ministry of Health will expand its outpatient and inpatient treatment options in the coming years. It is planned to introduce a new state-paid group psychotherapy program based on the principles of 12-step therapy. The plan is also to set up a specialized pediatric drug department for adolescents who are suffering from various drug or alcoholic addictions. At the same time, it is planned to release narcotic patients with certain diagnoses from patients’ co-payments when receiving narcological services, as well as the possibility to pay for the necessary medicines from the state budget will be assessed. Additionally, it is planned to educate doctors on working with alcohol-addicted patients, the detection of alcohol usage problems.
Alcoholic beverage product promotions will only be advertised in the store
The second line of action of the plan is to limit the advertising of alcoholic beverages. Therefore, in order to reduce alcohol consumption in society, especially among young people, the Ministry of Health plans to ban the advertising of prices and discounts for beer and wine on television and radio, as well as the advertising of alcoholic beverages in the printed media, cinemas and the Internet. This means that advertising for prices and discounts for alcoholic beverages will be available only at points of sale where alcoholic beverages are sold. It is also planned to prohibit such sales promotion offers, which provide for the purchase of another alcoholic beverage, product or service free of charge or at a discount when purchasing an alcoholic beverage, for example, it will not be possible to make an offer “buy one get cheaper”, therefore reducing the promotion of alcohol consumption.
At the same time, it is important to explain to the public, especially young people, pregnant women and parents-to-be, the harmful effects of alcoholic beverages on health, which the Ministry of Health intends to continue to do. In addition to educational campaigns, it is planned that the labeling of alcoholic beverages will have to include information encouraging certain groups of the population not to drink alcohol, such as pregnant women and drivers. Information on the ingredients and nutritional value of the drink will also have to appear on the label. In turn, by conducting new studies, it is planned to obtain more complete data on alcohol consumption in the country and its consequences.
Reduce road traffic accidents caused by drunk drivers
Currently, the alcohol level in blood for drivers specified in Latvian legislation is – 0.2 promiles for drivers with less than two years of experience, and 0.5 promiles for others. In order to reduce road traffic accidents caused by drunk drivers, it is planned to evaluate, together with other ministries, the possibility of reducing the established blood alcohol level for all drivers to 0.2 promiles. This level is also set in Estonia, Poland and Sweden, while in the Czech Republic, Hungary, Romania and Slovakia blood alcohol levels are not acceptable, even at low doses.[2] It is also planned to review the alcohol sales hours of alcoholic beverages, taking into account the experience of other countries.
A new remuneration model for medical staff has been developed
The issue of low medical labor income has always been one of Latvia’s main challenges in social sector. The labor income inequality between Latvia and other European countries is drastic – Latvia’s medical personnel receives one of the lowest salaries in the European countries and in some cases the income can differ from even 2 up to 6 times. [3] This has served for a reason of mass labor emigration therefore within the years the amount of medical personnel has shrunk thus putting in danger the health system of Latvia. Within the last ten years the overall medical personnel resources have decreased by around 30%.[4] It is seen that the tendency will continue if the working conditions will not be improved. Furthermore, in the recent years the discussion revolving the remuneration of medical staff has emerged and the representatives of medical workers have publicly expressed their dissatisfaction with remuneration models by organizing marches, protests, etc. Because of that the Ministry of Health has developed a new remuneration model for medical staff with aim to come closer to the European Union average level of medical staff income and improve the quality of life for medical workers in Latvia.
Analyzing the problems of existing remuneration system, a solution was found so that a more efficient and transparent salary system would be implemented namely focusing on the aim that everyone could trace the amount of work, knowledge, skills and additional responsibilities the medical practitioner needs to correspond to receive a certain amount of income . According to the developed 7-year development plan, the increase of salaries for medical personnel is planned to be gradual, ensuring remuneration corresponding to the doctor’s education, skills and economic level.
In 2019 the average salary for a doctor was 2003 euros before taxes. With the new remuneration model to improve the wealth of medical personnel it is planned that by 2027 the average salary would reach 3833 euros before taxes. It is planned that the target salary will be achieved over a period of 7 years, ensuring an annual increase in remuneration by that having an average annual salary increase of 11.5%.[5] Additionally, an annual 12% increase in salaries is planned for medical and patient care persons, such as nurses, physician assistants, etc. If in 2019 the average salary for patient care persons was 1150 euros, then in 2027 the target salary is set to be 2259 euros basing on the current forecasts of economic development, and taking into account the projected changes in the average wage in the economy and inflation. To continue, medical and patient care support persons, such as nursing assistants, are expected to receive a salary increase by 5% per year, reaching the target salary of EUR 1,096 in 2027 (in 2019, the average salary for these persons was EUR 766).
Summary
The increasing alcoholic beverage consumption within the Latvian society served as a basis for Latvia’s action plan for reducing the intake of alcoholic beverages and restricting alcoholism. The main direction of the action plan will be limitations on advertising alcohol, educating society and expanded treatment opportunities for persons suffering from alcohol addiction. Additionally, to improve medical sector the Ministry of Health has developed a new remuneration model for medical personnel to increase the welfare and living conditions of doctors, nurses, and other medical workers. It is planned that within the year medical personnel will experience a significant increase in salaries thus reaching closer to the European Union’s average levels of medical personnel income.
[1] https://ec.europa.eu/health/alcohol/indicators_en
[2]https://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/6395_turpmakajos_gados_stradas_pie_alkohola_paterina_samazinasana/
[3] https://stats.oecd.org/index.aspx?queryid=30025
[4] https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__veseliba__iestades/VAG160.px/table/tableViewLayout1/
[5]https://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/6398_veselibas_ministrija_kopa_ar_nozares_parstavjiem_izstradajus/
*This article has been made in cooperation with China-CEE institute and is the intellectual property of China-CEE institute
Original publication available at the China-CEE institute website
Introduction
While the international system continues to work on mitigating the consequences of the Covid-19, the recent Presidential election in Belarus has now become the most important and discussed issue in Europe. The official preliminary results confirmed that Alexander Lukashenko won the election, however, the outcome has been widely disputed regarding opposition accusations of vote-rigging. As the situation has escalated in violations and protests in the whole country, Latvia together with other EU Member States has expressed the solidarity and the necessity to hold a new election. Latvia as a neighbouring country of Belarus, fully supports the deep desire of Belarusian people to live in an independent, free and democratic Belarus governed by the rule of law. Following the situation in the neighbouring country, Latvia has expressed its support and solidarity in various ways.
Presidential elections in Belarus – Latvia’s statement
The Latvian Ministry of Foreign Affairs notes that the presidential elections in Belarus on 9 August have not been held in conformity with the standards of Organization for Security and Cooperation in Europe (OSCE). Incumbent Alexander Lukashenko was re-elected to a sixth term in office, with about 80% of all votes in his favour according to official results, having won every presidential election since 1994. Opposition candidate Svetlana Tikhanovskaya declared herself the winner of the elections and called on Lukashenko to start negotiations, meanwhile, her campaign team stated that they were ready to hold “long-term protests” against the official results. [1] Latvia calls on the Belarusian Government and law enforcement authorities to respect civil liberties of Belarusian people and their rights to freely express their political opinion. The use of force against peaceful protesters is unacceptable. Furthermore, Latvia calls for an immediate release of the detained participants of protests and regrets that international observers from the OSCE and the Council of Europe have not been able to participate in monitoring of the elections. The work of the mass media in covering the election process has also been restricted. Latvian representatives have also emphasized that it is deplorable that several presidential candidates had been denied the possibility of registering their candidacy for the election. A positive development of relations between the EU and Belarus is only possible through observing fundamental democratic rights and freedoms. Latvia, being a neighbour to Belarus, is interested in such development.
The president of Latvia discusses the issue of Belarus with the Presidents of neighbouring countries
President of Latvia Egils Levits, took part in the video call together with Presidents of Lithuania, Estonia and Poland. All the presidents came to a joint agreement that elections are needed These elections should respect the basic principles of democratic elections and ensure the monitoring of international observers, however, none of these aspects were perceived. [2] The presidents also agreed that a European Council meeting should be convened as soon as possible to decide on sanctions against Belarusian officials who repressed members of the public or participated in the change of election results. All the Presidents emphasized the important role of the UN Security Council and other international organizations in this situation. It is important step that all these countries show a common position towards this issue.
Latvia’s ambassador to Belarus: situation is very tense
Latvia’s ambassador to the country Einars Semanis says that the situation in Belarus is very tense and stressed that the wide protests, especially among young people, broke out after presidential elections. Semanis believes that Latvia’s government and other EU member states have taken an active and responsible stance. [3] Preparations are being made for the meeting of the Foreign Affairs Council in Brussels, where the situation in Belarus will be one of the topics discussed. Ambassador emphasized that prior to presidential elections, Latvia and Belarus maintained an active dialogue, also – it was planned that President of Latvia and Lukashenko meets in the end of August, however, due to the current events, it is not clear whether the scheduled meeting will happen or not. Semanis noted that Latvia is worried as the country wants Belarus to be independent, sovereign, successful and democratic. Furthermore, it is clear that the situation can escalated in different ways, and for Latvia – it is important to stay focused on the ongoing actions. Analysing the position from the ambassador’s view, it is clear, that the tension in Belarus can escalate in different ways, however, for Latvia, it is vital to maintain politically diplomatic position.
Latvia will allocate financial support to Belarusian civil society
According to Ministry of Defence and Ministry of Interior, Latvia is prepared to accept political asylum seekers. [4] However, currently a large flow of refugees is not predicted and Latvia has not received requests for political asylum from Belarusian citizens. All the measures could change depending on the development of the situation, therefore, Latvia is following the situation very closely. Latvian Government has also agreed to strengthen Belarusian civil society by allocating €150,000. Commenting on the allocation of money, Latvian representatives of the Ministry of Foreign Affairs will meet with non-governmental organizations and will discuss the strands of possible projects related to the funding. It is said that one of the directions is the provision of legal aid to those in administrative or criminal proceedings, as well as to support the media. The support and solidarity towards Belarus prove that this is an important foreign policy issue for Latvia.
In solidarity with efforts of the Belarusian people fighting for freedom and democracy, Latvians as well as residents of Latvia are invited to the historic Baltic Way – Freedom for Belarus, which took place on 23rd of August.
Latvian Parliament adopts a statement on the presidential election in Belarus
The Parliament of Latvia adopted a Statement on the presidential election in Belarus, urging to hold a new presidential election in line with internationally recognised standards, while providing the opposition with equal access to all state-controlled mass media and allowing the opposition to participate in the election on equal footing. In the Statement, the Parliament expresses concern about the repressions and violence against representatives of civil society and independent mass media before, during, and after the presidential election in Belarus. Moreover, the Statement underlines that the right to participate in free elections is a fundamental value of democracy, that the freedom of speech and assembly is a basic human right, and also that current actions of the Belarusian authorities violate internationally recognised human rights norms and principles of democracy. According to the Statement of Latvian Parliament, social dialogue and reforms will improve the development of Belarus by promoting good neighbourly relations in our region and re-establishing successful relations with the European Union. In addition, the Latvian Parliament calls on the government of Latvia to support the introduction of EU sanctions against the Belarusian officials responsible for the violations of human rights and tampering with election results. The Statement also urges the government of Latvia and institutions of the European Union to provide support to the Belarusian society, including financial support aimed at the development of Belarusian civil society and independent mass media.
Conclusion
Covid-19 crisis remains as one of the top priorities and challenges for Latvia. However, the presidential elections in Belarus have significantly exacerbated the situation not only in the whole country but has also raised concerns at the international level. Latvia, together with other EU Member States has expressed its solidarity and fully supports the deep desire of Belarusian people to live in an independent, free and democratic Belarus. Latvia calls on the Belarusian Government and law enforcement authorities to respect civil liberties of Belarusian people and their rights to freely express their political opinion. Furthermore, Latvia agrees that that a positive development of relations between the EU and Belarus is only possible through observing fundamental democratic rights and freedoms. The support and solidarity towards Belarus prove that this is an important foreign policy issue for Latvia. Latvian Parliament has also made the Statement and calls on the government of Latvia to support the introduction of EU sanctions against the Belarusian officials responsible for the violations of human rights and tampering with election results.
[1] https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/66388-e-rinkevics-uzsver-nepieciesamibu-sniegt-atbalstu-baltkrievijas-pilsoniskajai-sabiedribai
[2] https://www.delfi.lv/news/national/politics/levits-ar-kaiminvalstu-prezidentiem-parruna-baltkrievijas-jautajumu.d?id=52385113
[3] https://bnn-news.com/latvias-ambassador-situation-in-belarus-is-very-tense-216084
[4] https://eng.lsm.lv/article/politics/diplomacy/latvia-will-allocate-150-000-to-belarusian-civil-society.a370820/
*This article has been made in cooperation with China-CEE institute and is the intellectual property of China-CEE institute
