Zinātnes uzdevums –
kalpot cilvēkiem.

– Tolstojs –

Zinātne – kapteinis, bet
prakse – kareivji.

– Da Vinči –

Zinātnes robežas līdzinās
apvārsnim: jo vairāk tam
tuvojamies, jo vairāk tas
attālinās.

– Buasts –

Fantazēt ir svarīgāk nekā
zināt.

– Alberts Einšteins –

Zinātne – tā ir
organizētas zināšanas.

– Spencers –

Brīvība zinātnei ir tas
pats, kas gaiss dzīvai
būtnei.

– Poincare –

Izpētes lauks zinātnē ir
neierobežots.

– Paskāls –

Uz zinātņu sistēmu
jāraugās kā uz dabas
sistēmu: viss tajā ir
bezgalīgs un viss
nepieciešams.

– Kivjē –

Zinātniskais plāns bez
darba hipotēzes ir kā
skelets bez dzīvas
miesas.

– Hiršfelds –

Galvenais cilvēces
izpētes priekšmets ir
cilvēks.

– Gēte –

Zinātnē viss ir svarīgs.

– Heine –

Grāmatām ir jābūt
zinātņu rezultātam, bet
ne zinātnēm – grāmatu
rezultātam.

– Bēkons –

Zinātnieks nav tas, kurš
sniedz pareizas atbildes,
bet gan tas, kurš nāk ar
īstiem jautājumiem.

– Klods Levī-Stross –

Jo neatlaidīgāk mēs
meklēsim patiesību ārpus
sevis, jo vairāk mēs
attālināsimies no tās. Jo
vairāk mēs spēsim izprast
to, kas mēs esam, jo
vairāk apliecināsim
patiesību sevī.
– Antonio Meneghetti –
Pirms dabai pavēlēt, tai
jāpaklausa.

– Bēkons –

Īsts zinātnieks nav tas,
kurš ir vairāk apguvis,
bet tas, kurš ir vairāk
sapratis.

– Leibnics –

Zinātne – zināt esības
darbību.

– Antonio Meneghetti –

Zinātne ir cilvēces
labdare.
– Bertelo –

Pēteris Guļāns, sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu, 2014. gadā izdeva grāmatu „Ekonomiskās politikas problēmas. Iesniegumos valsts institūcijām un to atbildēs (2002-2013).” SBN 978-9984-774-24-4.

Pēc neatkarības atjaunošanas, Latvija, pretēji gaidītajam uzplaukumam, kļuva par vienu no nabadzīgākajām ES valstīm un ilgstoši saglabā šo statusu. Atpalicība tautsaimniecības attīstībā rada sociāli ekonomisku nedrošību, rosina iedzīvotāju aktīvākās daļas emigrāciju un veicina latviešu nācijas iznīkšanu. Pašreizējā situācija nav nejauša vai objektīvu apstākļu izraisīta – tā lielā mērā ir sekas īstenotās sociāli- ekonomiskās politikas neatbilstībai pastāvošajai situācijai valstī un ārējā vidē.

Grāmatā ir apkopoti autora iesniegumos valsts augstākajām institūcijām sniegtie tautsaimniecības stāvokļa vērtējumi un ieteikumi ekonomiskās politikas uzlabošanai, tās pakļaušanai sasniedzamajiem mērķiem, saskaņošanai ar reālo situāciju valstī un pārmaiņām pasaulē.

Valsts institūciju atbildēs izklāstīts to redzējums par tautsaimniecības stāvokli un iecerētie pasākumi tā uzlabošanai.

Scientific reviewers: Laura Riekstiņa.