Zinātnes uzdevums –
kalpot cilvēkiem.

– Tolstojs –

Zinātne – kapteinis, bet
prakse – kareivji.

– Da Vinči –

Zinātnes robežas līdzinās
apvārsnim: jo vairāk tam
tuvojamies, jo vairāk tas
attālinās.

– Buasts –

Fantazēt ir svarīgāk nekā
zināt.

– Alberts Einšteins –

Zinātne – tā ir
organizētas zināšanas.

– Spencers –

Brīvība zinātnei ir tas
pats, kas gaiss dzīvai
būtnei.

– Poincare –

Izpētes lauks zinātnē ir
neierobežots.

– Paskāls –

Uz zinātņu sistēmu
jāraugās kā uz dabas
sistēmu: viss tajā ir
bezgalīgs un viss
nepieciešams.

– Kivjē –

Zinātniskais plāns bez
darba hipotēzes ir kā
skelets bez dzīvas
miesas.

– Hiršfelds –

Galvenais cilvēces
izpētes priekšmets ir
cilvēks.

– Gēte –

Zinātnē viss ir svarīgs.

– Heine –

Grāmatām ir jābūt
zinātņu rezultātam, bet
ne zinātnēm – grāmatu
rezultātam.

– Bēkons –

Zinātnieks nav tas, kurš
sniedz pareizas atbildes,
bet gan tas, kurš nāk ar
īstiem jautājumiem.

– Klods Levī-Stross –

Jo neatlaidīgāk mēs
meklēsim patiesību ārpus
sevis, jo vairāk mēs
attālināsimies no tās. Jo
vairāk mēs spēsim izprast
to, kas mēs esam, jo
vairāk apliecināsim
patiesību sevī.
– Antonio Meneghetti –
Pirms dabai pavēlēt, tai
jāpaklausa.

– Bēkons –

Īsts zinātnieks nav tas,
kurš ir vairāk apguvis,
bet tas, kurš ir vairāk
sapratis.

– Leibnics –

Zinātne – zināt esības
darbību.

– Antonio Meneghetti –

Zinātne ir cilvēces
labdare.
– Bertelo –

Karīna Janova un Vineta Kleinberga, sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu 2003.gadā izdeva kopīgu grāmatu „Lēmumu pieņemšanas process ES – Latvijas iespējas” (Janova. K.); „Neoliberālisma politika un tās sekas Latvijā no 1990. līdz 2001.gadam” (Kleinberga V.) ISBN 9984-9574-3-8.

Šajā grāmatā ievietoti divu pētījumu rezultāti, kas iegūti Latvijas Zinātnes Padomes finansētās pētījumu programmas Nr.17 „Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” ietvaros 2001. Un 2002.gadā. K. Janovas pētījums „Lēmumu pieņemšanas process Eiropas Savienībā. Latvijas kā mazas valsts iespējas” uzskatāmi un argumentēti pierāda, ka arī Latvijai, lai arī mazai valstij, būs iespējams ietekmēt lēmumu pieņemšanu ES institūcijās sev vēlamajā virzienā. V. Kleinbergas pētījumā „Neoliberālisma politika un tās sekas Latvijā no 1990. līdz 2001.gadam” parādīts, ka Latvijai pēc iestāšanās ES nebūt automātiski nekļūs par vispārējās labklājības valsti, ja tajā nebūs izveidots t.s. sociālais kapitāls. Grāmata noderēs visiem, kas padziļināti interesējas par ieguvumiem un zaudējumiem, kādi mūs sagaida Eiropas Savienībā, arī kā mācību līdzeklis skolēniem, studentiem un attiecīgā profila kursu klausītājiem.

Zinātniskā redaktore: Raita Karnīte.