2003. gads – Ekonomikas Institūts
Zinātnes uzdevums –
kalpot cilvēkiem.

– Tolstojs –

Zinātne – kapteinis, bet
prakse – kareivji.

– Da Vinči –

Zinātnes robežas līdzinās
apvārsnim: jo vairāk tam
tuvojamies, jo vairāk tas
attālinās.

– Buasts –

Fantazēt ir svarīgāk nekā
zināt.

– Alberts Einšteins –

Zinātne – tā ir
organizētas zināšanas.

– Spencers –

Brīvība zinātnei ir tas
pats, kas gaiss dzīvai
būtnei.

– Poincare –

Izpētes lauks zinātnē ir
neierobežots.

– Paskāls –

Uz zinātņu sistēmu
jāraugās kā uz dabas
sistēmu: viss tajā ir
bezgalīgs un viss
nepieciešams.

– Kivjē –

Zinātniskais plāns bez
darba hipotēzes ir kā
skelets bez dzīvas
miesas.

– Hiršfelds –

Galvenais cilvēces
izpētes priekšmets ir
cilvēks.

– Gēte –

Zinātnē viss ir svarīgs.

– Heine –

Grāmatām ir jābūt
zinātņu rezultātam, bet
ne zinātnēm – grāmatu
rezultātam.

– Bēkons –

Zinātnieks nav tas, kurš
sniedz pareizas atbildes,
bet gan tas, kurš nāk ar
īstiem jautājumiem.

– Klods Levī-Stross –

Jo neatlaidīgāk mēs
meklēsim patiesību ārpus
sevis, jo vairāk mēs
attālināsimies no tās. Jo
vairāk mēs spēsim izprast
to, kas mēs esam, jo
vairāk apliecināsim
patiesību sevī.
– Antonio Meneghetti –
Pirms dabai pavēlēt, tai
jāpaklausa.

– Bēkons –

Īsts zinātnieks nav tas,
kurš ir vairāk apguvis,
bet tas, kurš ir vairāk
sapratis.

– Leibnics –

Zinātne – zināt esības
darbību.

– Antonio Meneghetti –

Zinātne ir cilvēces
labdare.
– Bertelo –

Apcerējumi par Latvijas iedzīvotājiem Nr.10. „Latvijas iedzīvotāju sastāvs, izvietojums un tā pārmaiņu izredzes XXI gadsimta 1.ceturksnī” (2003.gads)

Berdņikovs A., Pisarenko O. Kultūru daudzveidība un iecietība Latvijā: Dati. Fakti. Viedokļi – Rīga: īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2003., 36 lpp.

Berdņikovs A., Pisarenko O. Cultural Diversity and Tolerance in Latvia: Data. Facts. Opinions. – Riga: Secretariat of the Special Tasks Minister for social integration, 2003, 36 p.

Dovladbekova I., Landro E. Ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju saistītie banku sistēmas darbības riski un to samazināšanas iespējas. // Latvijas integrācija ES: jaunās Eiropas aprises, tautsaimniecības pielāgošana, LZA Ekonomikas institūts, Rīga, 2003., 129.-137.lpp.

Eglīte P., Markausa I.M., Pavlina I., Brants M., Gņedovska I., Ivbulis B. Apcerējumi par Latvijas iedzīvotājiem Nr.9. „Ģimeņu veidošanās un valsts atbalsts ģimenēm atjaunotajā Latvijas Republikā” (2003.gads)

Jirgena H. Saimniekošanas dažādošanas iespējas Vidzemē. // Economic Science for Rural Development. – Jelgava: LLU EF, 2003., 334.-342.lpp. (ar līdzautoriem).

Jirgena H. Daudzfunkcionalitātes ideja no Korkas līdz Zalcburgai un Latvija, LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni. Nr.9. – Rīga, 2003., 141.-143.lpp. (ar līdzautoriem)

Karnīte R., Čurkina I. Ekonomiskās augsmes faktori un to darbība Latvijā. // LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2002.gadā. – Rīga, 2003., 72.-24.lpp.

Počs J., Počs U. Savstarpēji saistīto nozaru kompleksu veidošanas nosacījumi |Latvijas reģionu ekonomiskā potenciāla paaugstināšanai un izlīdzināšanai. // LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2002.gadā Nr.8. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija. – Rīga, 2003., 112.-116.lpp.

Dimza, Vilnis. Inovacijas pasaule, Eiropa, Latvija – Riga: LZA EI, 2003. – 206 lpp.