Zinātnes uzdevums –
kalpot cilvēkiem.

– Tolstojs –

Zinātne – kapteinis, bet
prakse – kareivji.

– Da Vinči –

Zinātnes robežas līdzinās
apvārsnim: jo vairāk tam
tuvojamies, jo vairāk tas
attālinās.

– Buasts –

Fantazēt ir svarīgāk nekā
zināt.

– Alberts Einšteins –

Zinātne – tā ir
organizētas zināšanas.

– Spencers –

Brīvība zinātnei ir tas
pats, kas gaiss dzīvai
būtnei.

– Poincare –

Izpētes lauks zinātnē ir
neierobežots.

– Paskāls –

Uz zinātņu sistēmu
jāraugās kā uz dabas
sistēmu: viss tajā ir
bezgalīgs un viss
nepieciešams.

– Kivjē –

Zinātniskais plāns bez
darba hipotēzes ir kā
skelets bez dzīvas
miesas.

– Hiršfelds –

Galvenais cilvēces
izpētes priekšmets ir
cilvēks.

– Gēte –

Zinātnē viss ir svarīgs.

– Heine –

Grāmatām ir jābūt
zinātņu rezultātam, bet
ne zinātnēm – grāmatu
rezultātam.

– Bēkons –

Zinātnieks nav tas, kurš
sniedz pareizas atbildes,
bet gan tas, kurš nāk ar
īstiem jautājumiem.

– Klods Levī-Stross –

Jo neatlaidīgāk mēs
meklēsim patiesību ārpus
sevis, jo vairāk mēs
attālināsimies no tās. Jo
vairāk mēs spēsim izprast
to, kas mēs esam, jo
vairāk apliecināsim
patiesību sevī.
– Antonio Meneghetti –
Pirms dabai pavēlēt, tai
jāpaklausa.

– Bēkons –

Īsts zinātnieks nav tas,
kurš ir vairāk apguvis,
bet tas, kurš ir vairāk
sapratis.

– Leibnics –

Zinātne – zināt esības
darbību.

– Antonio Meneghetti –

Zinātne ir cilvēces
labdare.
– Bertelo –

Pētījums “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā” notika Rīgas attīstības programmas 2021.−2027.gadam izstrādes ietvaros. Pirms izstrādāt jauno Rīgas attīstības programmu 2021.−2027.gadam, ir būtiski sagatavot Rīgas, tās apkaimju un Rīgas metropoles iekšējās telpas demogrāfijas prognozes, jo tās ir nepieciešams, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, bērnudārzi un skolas), darbavietas u.c. uzdevumus. Pētījuma uzdevums bija nodrošināt, lai Rīgas attīstības programmā 2021.−2027.gadam iekļaujamie uzstādījumi un sasniedzamie rādītāji tiktu balstīti atbilstoši esošajām un prognozētajām tendencēm. Tā kā iepriekšējais pētījums „Demogrāfiskās prognozes Rīgā un Pierīgā” tika veikts 2012.gadā, tad jaunākajā pētījumā bija iespējams izmantot jaunākās demogrāfiskās un migrācijas tendences.

Pētījuma mērķis – izstrādāt demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā 2030. un 2050.gadam, kā arī veidot izpratni par potenciālo iedzīvotāju profilu Rīgā 2030. un 2050. gadā.

Lai šo mērķi sasniegtu tika noteikti šādi uzdevumi:

  • sagatavot demogrāfiskās prognozes variantus (t.sk. dalījumā pa dzimumiem un vecuma grupām) Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā;
  • izstrādāt aktīvo jeb mērķa variantu, ja visu ietekmētājfaktoru kopums izraisītu tikai demogrāfiskās situācijas atveseļošanos veicinošas pārmaiņas visos iedzīvotāju kustības veidos.

Pētījuma rezultātā tika sagatavotas demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā 2030. un 2050.gadam, iekļaujot vecuma un dzimuma struktūras izmaiņas.