Zinātnes uzdevums –
kalpot cilvēkiem.

– Tolstojs –

Zinātne – kapteinis, bet
prakse – kareivji.

– Da Vinči –

Zinātnes robežas līdzinās
apvārsnim: jo vairāk tam
tuvojamies, jo vairāk tas
attālinās.

– Buasts –

Fantazēt ir svarīgāk nekā
zināt.

– Alberts Einšteins –

Zinātne – tā ir
organizētas zināšanas.

– Spencers –

Brīvība zinātnei ir tas
pats, kas gaiss dzīvai
būtnei.

– Poincare –

Izpētes lauks zinātnē ir
neierobežots.

– Paskāls –

Uz zinātņu sistēmu
jāraugās kā uz dabas
sistēmu: viss tajā ir
bezgalīgs un viss
nepieciešams.

– Kivjē –

Zinātniskais plāns bez
darba hipotēzes ir kā
skelets bez dzīvas
miesas.

– Hiršfelds –

Galvenais cilvēces
izpētes priekšmets ir
cilvēks.

– Gēte –

Zinātnē viss ir svarīgs.

– Heine –

Grāmatām ir jābūt
zinātņu rezultātam, bet
ne zinātnēm – grāmatu
rezultātam.

– Bēkons –

Zinātnieks nav tas, kurš
sniedz pareizas atbildes,
bet gan tas, kurš nāk ar
īstiem jautājumiem.

– Klods Levī-Stross –

Jo neatlaidīgāk mēs
meklēsim patiesību ārpus
sevis, jo vairāk mēs
attālināsimies no tās. Jo
vairāk mēs spēsim izprast
to, kas mēs esam, jo
vairāk apliecināsim
patiesību sevī.
– Antonio Meneghetti –
Pirms dabai pavēlēt, tai
jāpaklausa.

– Bēkons –

Īsts zinātnieks nav tas,
kurš ir vairāk apguvis,
bet tas, kurš ir vairāk
sapratis.

– Leibnics –

Zinātne – zināt esības
darbību.

– Antonio Meneghetti –

Zinātne ir cilvēces
labdare.
– Bertelo –

Projekta galvenais mērķis bija analizēt jaunās paaudzes situāciju valstīs ar komunistiskā režīma pagātni.

Projekta konsorcijs apvienoja pētniecības grupas no astoņām dažādām valstīm. Sešas no tām pārstāv Eiropu (Polija, Ungārija, Bulgārija, Latvija, Krievija un Vācija) un divas valstis pārstāv Āziju (Vjetnama un Ķīna).

Pētījuma ietvaros tika sagatavots jaunatnes salīdzinājums Polijas – Latvijas perspektīvā, proti, tika analizēta jauniešu situācija sociālajā, demogrāfiskajā, ekonomiskajā un kultūras jomā Latvijā, kā vienā no postkomunistiskajām valstīm.

Pētījumā tika iekļauti 6 tematiskie moduļi:

1. pārmaiņas procesu kultūrsociālie un ekonomiskie cēloņi postkomunisma valstīs;

2. socializēšanās procesi un to rezultāti: dzīves ievirzes, vērtības, jauniešu dzīves stratēģijas;

3. izglītība un tās loma sociālās struktūras pozicionēšanā un pārmaiņā;

4. pieaugušā dzīves uzsākšana (darbs, ģimene un privātā dzīve, brīvais laiks);

5. atrašanās sabiedrībā;

6. jauniešu sociālā noslanošanās un draudi sociālajai kohēzijai – virzībā uz jautājumu par jauniešu lomu pārejas procesos un sociālajās pārmaiņās (t.sk. reģionos).