Zinātnes uzdevums –
kalpot cilvēkiem.

– Tolstojs –

Zinātne – kapteinis, bet
prakse – kareivji.

– Da Vinči –

Zinātnes robežas līdzinās
apvārsnim: jo vairāk tam
tuvojamies, jo vairāk tas
attālinās.

– Buasts –

Fantazēt ir svarīgāk nekā
zināt.

– Alberts Einšteins –

Zinātne – tā ir
organizētas zināšanas.

– Spencers –

Brīvība zinātnei ir tas
pats, kas gaiss dzīvai
būtnei.

– Poincare –

Izpētes lauks zinātnē ir
neierobežots.

– Paskāls –

Uz zinātņu sistēmu
jāraugās kā uz dabas
sistēmu: viss tajā ir
bezgalīgs un viss
nepieciešams.

– Kivjē –

Zinātniskais plāns bez
darba hipotēzes ir kā
skelets bez dzīvas
miesas.

– Hiršfelds –

Galvenais cilvēces
izpētes priekšmets ir
cilvēks.

– Gēte –

Zinātnē viss ir svarīgs.

– Heine –

Grāmatām ir jābūt
zinātņu rezultātam, bet
ne zinātnēm – grāmatu
rezultātam.

– Bēkons –

Zinātnieks nav tas, kurš
sniedz pareizas atbildes,
bet gan tas, kurš nāk ar
īstiem jautājumiem.

– Klods Levī-Stross –

Jo neatlaidīgāk mēs
meklēsim patiesību ārpus
sevis, jo vairāk mēs
attālināsimies no tās. Jo
vairāk mēs spēsim izprast
to, kas mēs esam, jo
vairāk apliecināsim
patiesību sevī.
– Antonio Meneghetti –
Pirms dabai pavēlēt, tai
jāpaklausa.

– Bēkons –

Īsts zinātnieks nav tas,
kurš ir vairāk apguvis,
bet tas, kurš ir vairāk
sapratis.

– Leibnics –

Zinātne – zināt esības
darbību.

– Antonio Meneghetti –

Zinātne ir cilvēces
labdare.
– Bertelo –
Sākums » Jaunumi » Jūnijā norisinājās jau V Starptautiskais Ekonomikas forums

Jūnijā norisinājās jau V Starptautiskais Ekonomikas forums

Jūnija izskaņā Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar SIA “Latvijas Mobilais telefons” pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politiķus, vēstniekus un ministriju un pašvaldību pārstāvjus pieredzes apmaiņai un sadarbībai V Starptautiskajā Ekonomikas forumā.

Pasākuma mērķis šogad bija analizēt krīzi, ar kuru Latvija un visa Eiropa saskaras 21. gadsimta globalizācijas laikā, kā iespēju kvalitatīvām izmaiņām cilvēkā, dabā un uzņēmējdarbībā, kā arī apspriest zinātniski pamatotus un praktiskos risinājumus, lai sasniegtu augstāku labklājības līmeni mūsu valstī.  

Šobrīd aktuālā globālā krīze ir Krievijas karš Ukrainā, kas izmainījis drošības situāciju visā pasaulē un atstāj tālejošas negatīvas sekas ekonomikā, enerģētikā, lauksaimniecībā un citās nozarēs. Vairāk kā nekad ir nepieciešams iemācīties dzīvot bez Krievijas resursiem, paātrināt pāreju uz tīru enerģiju, veicināt solārās enerģijas izmantošanu un iedzīvotāju ikdienas enerģijas patēriņa ieradumu maiņu. Latvijai, kā valstij ar ES un NATO robežu, šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, kad pieaug hibrīdkara draudi pāri valstu robežām un kur Latvija ir viena no pirmajām virtuālajā frontes līnijā, svarīgi ir operatīvi identificēt un neitralizēt iespējamos draudus, izmantojot jaunākās IKT un 5G tīklu. Turklāt mums ir visi nepieciešamie resursi – augsta līmeņa eksperti un jaunākās tehnoloģijas – nākamās paaudzes bezvadu tehnoloģiju armijas vajadzībām attīstībai un ieviešanai. Tomēr vienīgais veids, kā ātrāk un ar Ukrainas uzvaru izbeigt šo karu un panākt suverenitātes atjaunošanu visā tās teritorijā, ir nevilcināties un sniegt Ukrainai militāro finansiālo atbalstu tādā apjomā, kāds tas ir vajadzīgs.

Covid-19 atšķirīgās ietekmes uz kopienām, reģioniem un valstīm dēļ, ir būtiski palielināt noturību un labāk sagatavoties nākotnes satricinājumiem veselības, vides, ekonomikas un sociālajā jomā. Uzskatāmākais Covid-19 pandēmijas radītais stimuls ir digitalizācijas procesu paātrināšanās. Attālinātais darbs ir mainījis līdzsvaru starp pilsētu un lauku teritorijām, kas būtiski ietekmē reģionālo attīstību. Svarīgi ir veicināt mūžzizglītību, attīstīt STEM jomu un STREAM pieeju, lai vēl vairāk jaunu cilvēku izvēlētos kļūt zinātniekiem un attīstītu uzņēmējdarbības prasmes tieši digitālajā inovācijā, jo valsts izaugsmes pamatā ir zinātnes un ekonomikas sasniegumi.

Inovācijām, digitalizācijai, robotizācijai, nepārtrauktai izglītības iegūšanai, pārkvalifikācijai un citām ceturtās industriālās revolūcijas iezīmēm un nepieciešamībām progresa jēgu un virzienu var piešķirt cilvēks– personība. Tikai sakārtots cilvēks var sakārtot pasauli, valsti, uzņēmumu, māju, apkārtējo vidi, bet jāsāk ir katram pašam ar sevi.

No kreisās: LZA EI direktore Ņina Linde, ekonomikas ministre Ilze Indriksone, EP deputāte Inese Vaidere, LMT prezidents Juris Binde. Foto: J. Brencis