LZA Ekonomikas institūts nosauc galvenos veiksmes faktorus Latvijas cīņā ar COVID-19 – Ekonomikas Institūts
Zinātnes uzdevums –
kalpot cilvēkiem.

– Tolstojs –

Zinātne – kapteinis, bet
prakse – kareivji.

– Da Vinči –

Zinātnes robežas līdzinās
apvārsnim: jo vairāk tam
tuvojamies, jo vairāk tas
attālinās.

– Buasts –

Fantazēt ir svarīgāk nekā
zināt.

– Alberts Einšteins –

Zinātne – tā ir
organizētas zināšanas.

– Spencers –

Brīvība zinātnei ir tas
pats, kas gaiss dzīvai
būtnei.

– Poincare –

Izpētes lauks zinātnē ir
neierobežots.

– Paskāls –

Uz zinātņu sistēmu
jāraugās kā uz dabas
sistēmu: viss tajā ir
bezgalīgs un viss
nepieciešams.

– Kivjē –

Zinātniskais plāns bez
darba hipotēzes ir kā
skelets bez dzīvas
miesas.

– Hiršfelds –

Galvenais cilvēces
izpētes priekšmets ir
cilvēks.

– Gēte –

Zinātnē viss ir svarīgs.

– Heine –

Grāmatām ir jābūt
zinātņu rezultātam, bet
ne zinātnēm – grāmatu
rezultātam.

– Bēkons –

Zinātnieks nav tas, kurš
sniedz pareizas atbildes,
bet gan tas, kurš nāk ar
īstiem jautājumiem.

– Klods Levī-Stross –

Jo neatlaidīgāk mēs
meklēsim patiesību ārpus
sevis, jo vairāk mēs
attālināsimies no tās. Jo
vairāk mēs spēsim izprast
to, kas mēs esam, jo
vairāk apliecināsim
patiesību sevī.
– Antonio Meneghetti –
Pirms dabai pavēlēt, tai
jāpaklausa.

– Bēkons –

Īsts zinātnieks nav tas,
kurš ir vairāk apguvis,
bet tas, kurš ir vairāk
sapratis.

– Leibnics –

Zinātne – zināt esības
darbību.

– Antonio Meneghetti –

Zinātne ir cilvēces
labdare.
– Bertelo –
Sākums » Jaunumi » LZA Ekonomikas institūts nosauc galvenos veiksmes faktorus Latvijas cīņā ar COVID-19

LZA Ekonomikas institūts nosauc galvenos veiksmes faktorus Latvijas cīņā ar COVID-19

LZA Ekonomikas institūta direktore Dr. Ņina Linde piedalījās tiešsaistes ekspertu seminārā: “Latvijas perspektīvas pandēmijā: ekonomikas atveseļošanās un ES politikas nākotne”, ko organizēja Polija Starptautisko attiecību institūts (PISM), lai prezentētu Ekonomikas institūta viedokli par Latvijas pieredzi pandēmijas apstākļos. Pārējie semināra dalībnieki bija Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienības vietniece vēstniece Alise Balode; galvenā Polijas Starptautisko attiecību institūta eksperte Baltijas valstīs Kinga Ras un PISM Briseles biroja direktors Lukasz Jurczyszyn.

Paneļdiskusijas laikā Ņina Linde sniedza prezentāciju par Latvijas pieredzi cīņā pret vīrusu. Starp Baltijas valstīm Latvijā reģistrēts vismazākais vīrusu infekciju skaits un ieviesti vājākie ierobežojumi. Tajā pašā laikā valsts ātri pieņēma lēmumu par svarīgu atveseļošanās paketi, lai stabilizētu valsts ekonomisko situāciju.
LZA Ekonomikas institūts izvirzīja četrus galvenos veiksmes faktorus, kuru dēļ Latvijā ir viens no zemākajiem COVID-19 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem Eiropā:

1) Valdības ātra reakcija uz uzliesmojumu Latvijā, īstenojot ārkārtas situāciju un paziņojot par visiem ierobežojumiem, kas ar to saistīti.
Ārkārtas situācija Latvijā tika pasludināta 2020. gada 12. martā, kad Latvijā atklātie gadījumi nebija sasnieguši pat 30. Latvija to izdarīja laikā, kad lēmumu pieņemšanas un novērtēšanas procesā vēl bija daudzas citas Eiropas valstis.
2) Augsts ārstu un medicīnas profesionālitātes līmenis Latvijā
Zinātnes loma ir viens no galvenajiem aspektiem lēmumu pieņemšanā par jebkādu krīzes pārvarēšanu. Covid-19 krīzes laikā Latvijas valdība ir izturējusies pret zinātniekiem un medicīnas ekspertiem ar lielu cieņu, ievērojot viņu ieteikumus un ņemot vērā medicīnas nozares profesionāļu norādījumus pirms politisko lēmumu pieņemšanas. Tas veicināja zinātniski pamatotu risinājumu ieviešanu un daļēji kontrolēja vīrusa uzliesmojumu, jo lielāka Covid-19 gadījumu daļa bija izsekojama.
3) Augsts tiesiskās apziņas līmenis iedzīvotāju vidū.
Latvijas iedzīvotāji ievēro likumdošanu, kā arī ārstu un valdības noteiktos ierobežojumus un ieteikumus. Lielākā sabiedrības daļa ievēroja pašizolācijas noteikumus un ievēroja 2 m attālumu; līdz ar to tika reģistrēts ļoti maz ierobežojumu pārkāpums.
4) Dabiska sociālā izolācija.
Salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits ir izkliedēts visā valstī, tāpēc tas ļāva izvairīties no vīrusa izplatības reģionos ārpus Rīgas un laukos.

Seminārs ir daļa no diskusiju cikla par COVID-19 krīzi Centrālajā un Austrumeiropā.