LZA Ekonomikas institūta direktore Dr. Ņina Linde piedalījās tiešsaistes ekspertu seminārā: “Latvijas perspektīvas pandēmijā: ekonomikas atveseļošanās un ES politikas nākotne”, ko organizēja Polija Starptautisko attiecību institūts (PISM), lai prezentētu Ekonomikas institūta viedokli par Latvijas pieredzi pandēmijas apstākļos. Pārējie semināra dalībnieki bija Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienības vietniece vēstniece Alise Balode; galvenā Polijas Starptautisko attiecību institūta eksperte Baltijas valstīs Kinga Ras un PISM Briseles biroja direktors Lukasz Jurczyszyn.
Paneļdiskusijas laikā Ņina Linde sniedza prezentāciju par Latvijas pieredzi cīņā pret vīrusu. Starp Baltijas valstīm Latvijā reģistrēts vismazākais vīrusu infekciju skaits un ieviesti vājākie ierobežojumi. Tajā pašā laikā valsts ātri pieņēma lēmumu par svarīgu atveseļošanās paketi, lai stabilizētu valsts ekonomisko situāciju.
LZA Ekonomikas institūts izvirzīja četrus galvenos veiksmes faktorus, kuru dēļ Latvijā ir viens no zemākajiem COVID-19 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem Eiropā:
1) Valdības ātra reakcija uz uzliesmojumu Latvijā, īstenojot ārkārtas situāciju un paziņojot par visiem ierobežojumiem, kas ar to saistīti.
Ārkārtas situācija Latvijā tika pasludināta 2020. gada 12. martā, kad Latvijā atklātie gadījumi nebija sasnieguši pat 30. Latvija to izdarīja laikā, kad lēmumu pieņemšanas un novērtēšanas procesā vēl bija daudzas citas Eiropas valstis.
2) Augsts ārstu un medicīnas profesionālitātes līmenis Latvijā
Zinātnes loma ir viens no galvenajiem aspektiem lēmumu pieņemšanā par jebkādu krīzes pārvarēšanu. Covid-19 krīzes laikā Latvijas valdība ir izturējusies pret zinātniekiem un medicīnas ekspertiem ar lielu cieņu, ievērojot viņu ieteikumus un ņemot vērā medicīnas nozares profesionāļu norādījumus pirms politisko lēmumu pieņemšanas. Tas veicināja zinātniski pamatotu risinājumu ieviešanu un daļēji kontrolēja vīrusa uzliesmojumu, jo lielāka Covid-19 gadījumu daļa bija izsekojama.
3) Augsts tiesiskās apziņas līmenis iedzīvotāju vidū.
Latvijas iedzīvotāji ievēro likumdošanu, kā arī ārstu un valdības noteiktos ierobežojumus un ieteikumus. Lielākā sabiedrības daļa ievēroja pašizolācijas noteikumus un ievēroja 2 m attālumu; līdz ar to tika reģistrēts ļoti maz ierobežojumu pārkāpums.
4) Dabiska sociālā izolācija.
Salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits ir izkliedēts visā valstī, tāpēc tas ļāva izvairīties no vīrusa izplatības reģionos ārpus Rīgas un laukos.
Seminārs ir daļa no diskusiju cikla par COVID-19 krīzi Centrālajā un Austrumeiropā.
