Nabadzības samazināšana kā Uzbekistānas sociālekonomiskās attīstības prioritāte – Ekonomikas Institūts
Zinātnes uzdevums –
kalpot cilvēkiem.

– Tolstojs –

Zinātne – kapteinis, bet
prakse – kareivji.

– Da Vinči –

Zinātnes robežas līdzinās
apvārsnim: jo vairāk tam
tuvojamies, jo vairāk tas
attālinās.

– Buasts –

Fantazēt ir svarīgāk nekā
zināt.

– Alberts Einšteins –

Zinātne – tā ir
organizētas zināšanas.

– Spencers –

Brīvība zinātnei ir tas
pats, kas gaiss dzīvai
būtnei.

– Poincare –

Izpētes lauks zinātnē ir
neierobežots.

– Paskāls –

Uz zinātņu sistēmu
jāraugās kā uz dabas
sistēmu: viss tajā ir
bezgalīgs un viss
nepieciešams.

– Kivjē –

Zinātniskais plāns bez
darba hipotēzes ir kā
skelets bez dzīvas
miesas.

– Hiršfelds –

Galvenais cilvēces
izpētes priekšmets ir
cilvēks.

– Gēte –

Zinātnē viss ir svarīgs.

– Heine –

Grāmatām ir jābūt
zinātņu rezultātam, bet
ne zinātnēm – grāmatu
rezultātam.

– Bēkons –

Zinātnieks nav tas, kurš
sniedz pareizas atbildes,
bet gan tas, kurš nāk ar
īstiem jautājumiem.

– Klods Levī-Stross –

Jo neatlaidīgāk mēs
meklēsim patiesību ārpus
sevis, jo vairāk mēs
attālināsimies no tās. Jo
vairāk mēs spēsim izprast
to, kas mēs esam, jo
vairāk apliecināsim
patiesību sevī.
– Antonio Meneghetti –
Pirms dabai pavēlēt, tai
jāpaklausa.

– Bēkons –

Īsts zinātnieks nav tas,
kurš ir vairāk apguvis,
bet tas, kurš ir vairāk
sapratis.

– Leibnics –

Zinātne – zināt esības
darbību.

– Antonio Meneghetti –

Zinātne ir cilvēces
labdare.
– Bertelo –
Sākums » Jaunumi » Nabadzības samazināšana kā Uzbekistānas sociālekonomiskās attīstības prioritāte

Nabadzības samazināšana kā Uzbekistānas sociālekonomiskās attīstības prioritāte

Uzbekistānas Republikas prezidents Šavkats Mirzijojevs pirmo reizi pievērsās jautājumam par nepieciešamību samazināt nabadzību valstī. Problēmas atzīšana jāuzskata par Uzbekistānas līdera spēcīgās politiskās gribas izpausmi un pareizu sākumu tās mērķtiecīgam risinājumam. Tādējādi prezidents ierosināja izstrādāt Nabadzības mazināšanas stratēģiju kopā ar Pasaules Banku un ANO Attīstības programmu, vienlaikus apsverot iespēju izstrādāt jaunu metodiku nabadzības identificēšanai un novērtēšanai, pamatojoties uz pasaules standartu pētījumiem. Šavkats Mirzijojevs identificēja atbalstu un uzņēmējdarbības veicināšanu iedzīvotāju vidū kā vienu no galvenajiem nabadzības samazināšanas virzītājiem valstī.

Saskaņā ar statistikas datiem, katrs desmitais Uzbekistānas iedzīvotājs dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai nodarbināto vīriešu un sestajai daļa nodarbināto sieviešu ienākumi ir mazāki par 1.90 USD dienā, kas ir starptautiskais nabadzības slieksnis. Šī statistika apstiprina, ka nabadzības problēma Uzbekistānā ir patiešām aktuāla un tai vajadzīgas efektīvas risināšanas metodes. Īpaši augsts nabadzības līmenis novērojams šādos Uzbekistānas reģionos: Samarkandas, Surkhandarijas, Sirdarjas, Andižānas reģionos un Karakalpakstānas Republikā.

Uzbekistānas Ekonomisko pētījumu centra pētījuma rezultāti ļāva identificēt šādu Uzbekistānas zemu ienākumu mājsaimniecību portretu. Reprezentatīvi šāda ģimene sastāv no 7 cilvēkiem, kur ģimenes galvai nav augstākās izglītības (93% gadījumu) un viņa vidējais vecums pārsniedz 50 gadus. 24% gadījumu ģimenes galvai ir vidējā specializētā izglītība un 11% viņš ir bezdarbnieks. Turklāt 11% mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem ir bezdarbnieki, un 43% gadījumu viņiem nav pastāvīga darba. Attiecībā uz pamata resursu nodrošināšanu, 93% šādu mājsaimniecību nav piekļuves centrālajai apkures sistēmai, 96% – centrālajai kanalizācijai un 66% nav pieslēgtas centrālajai ūdensapgādei.

Pamatojoties uz to, Uzbekistānas valdība veic aktīvus pasākumus nabadzības apkarošanai. Tajā pašā laikā pieeja, kas izvēlēta šīs akūtās problēmas pārvarēšanai, ir valsts atbalsta un tirgus ekonomikas brīvības sintēze. Koronavīrusa pandēmija ievērojami sarežģīja sākotnējos plānus un ietekmēja bezdarba un nabadzības pieaugumu valstī 2020. gadā. Tomēr jāatzīmē, ka Uzbekistānas valdība šo triecienu pieņēmusi savlaicīgi un cienīgi. Jau tagad tiek aktīvi veikti atbilstoši nabadzības samazināšanas pasākumi, lai izvairītos no turpmākas šo rādītāju palielināšanās.

Viena no Uzbekistānas centienu atšķirīgajām pazīmēm nabadzības samazināšanai ir kļuvusi visu valsts un nevalstisko struktūru mobilizācija mērķtiecīgu praktisku pasākumu īstenošanai. Tātad, lai efektīvi apkarotu nabadzību, Šavkats Mirzijojevs 2020. gada 26. martā izdeva lēmumu par Uzbekistānas Republikas Ekonomiskās attīstības un nabadzības mazināšanas ministrijas, kā arī tās pakļautībā esošo organizāciju darbību organizēšanu. Šī ministrija un tās reģionālās apakšvienības tika izveidotas īpaši, lai apkarotu nabadzību valstī. Paralēli tam tika apstiprinātas Uzbekistānas Republikas Ekonomiskās attīstības un nabadzības mazināšanas ministrijas pakļautībā esošās Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūta struktūras un Nozaru tirgu un darba ražīguma ražošanā pētījumu centra struktūra. Lai piesaistītu kvalificētu personālu pētniecības struktūrās, ir izstrādāts vesels motivējošu stimulu kopums – algas, medicīniskā aprūpe, transports un sociālā aizsardzība ministrijas centrālā biroja darbiniekiem noteiktajā līmenī. Turklāt darbiniekiem tiek nodrošināta pabalstu izmaksa par darba stāžu, kas papildus stimulē strādāt institūtā ilglaicīgi.

Iepriekšminētajā lēmumā prezidents Šavkats Mirzijojevs par prioritāti izvirzīja valsts iniciatīvas cīņai pret nabadzību un pētniecības centru izveidi Uzbekistānā, kuru mērķis ir pastāvīga situācijas uzraudzība.

Nākamais solis šajā virzienā bija 2020. gadā izveidota darba grupa jauna mehānisma ieviešanai, lai mazinātu nabadzību, atbalstītu maznodrošinātos un trūcīgos iedzīvotāju slāņus. Izstrādātais nabadzības mazināšanas mehānisms ir balstīts uz 2019. gada Nobela prēmijas laureātu Abhidžita Banerdžī, Esteres Diflo un Maikla Krēmera metodiku. Saskaņā ar jauno metodiku nabadzības līmenis tiks noteikts atsevišķi katram reģionam un katrai ģimenei, pamatojoties uz daudziem faktoriem, tostarp izglītības, pārtikas pieejamību, ienākumu līmeni, transporta infrastruktūru utt. Izmantoto faktoru kombinācija katram reģionam ir unikāla. Tik lielu detalizētas informācijas apjomu pārrauga arī Mahallas un ģimenes atbalsta ministrija, kas arī tika izveidota 2020. gadā.

Jaunā pieeja ir balstīta uz tādām prioritātēm kā sociālo līdzekļu pārskaitījumu saņemšana bez liekām birokrātiskām procedūrām, pieejama medicīna (tostarp medicīniskie pakalpojumi, atvieglojumu piešķiršana zālēm, bērnu vakcinācija utt.), izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošana un mikrokredītu ieviešana. lai iegūtu papildu prasmes iedzīvotāju vidū. Tiek apspriesta svarīga mikrokredītu ieviešanas detaļa: kā kontrolēt, lai iedzīvotāji izmantotu šo pakalpojumu izglītības nolūkos, nevis esošo parādu segšanai? Patiešām, dažu valstu pieredze liecina, ka mikrokreditēšana var saasināt nabadzības problēmu, jo daudzi finansiāli neizglītoti cilvēki neatmaksā mikrokredītus laikā, un procents par šo pakalpojumu ir daudz augstāks, nekā tradicionālajiem patēriņa kredītiem. Šīs atšķirības dēļ cilvēki var nonākt mikrokredītēšanas „parādu slazdā”.

Jaunās metodikas pilotpētījums tika veikts divos Taškentas apgabala rajonos – Buinskas un Čināzas rajonos. Rezultātā tika identificētas sociālās politikas iezīmes un trūkumi šajā reģionā. Piemēram, sociālās palīdzības jomā tika identificēti 20-30% mājsaimniecību, kas ienākumu ziņā nepieder nabadzīgo kategorijai, kā arī tika identificēti vairāki galvenie punkti, kas netiek ņemti vērā, aprēķinot sociālos pabalstus, kuru dēļ nabadzīgie iedzīvotāji nesaņem atbilstošu atbalstu. Tika konstatēts zems pirmsskolas izglītības pārklājums bērniem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem un darbinieku trūkums skolās. Turklāt reģionos trūkst atsevišķo specializāciju ārstu un reģistrācijas problēmas veicina ārstēšanas kavēšanos. Neskatoties uz atvieglotiem aizdevumiem, maznodrošināto ģimeņu īpatsvaram valsts programmas ietvaros „Katra ģimene uzņēmējs” nav tendence palielināties, tostarp nepieciešamo prasmju vai zemes trūkuma dēļ.

Neskatoties uz to, Uzbekistānas ieviestā darba vietu radīšanas politika paver jaunas iespējas ienākumu palielināšanai visiem iedzīvotāju slāņiem. Ir svarīgi atzīmēt, ka tuvākajā laikā Uzbekistānā plānots noteikt minimālās algas līmeni un samazināt ēnu ekonomikā nodarbināto īpatsvaru, šie pasākumi palīdzēs mazināt iedzīvotāju nevienlīdzību un mazināt darbaspēka ekspluatāciju. Turklāt, lai mīkstinātu ekonomisko situāciju valstī pēc pandēmijas un novērstu nabadzības pieaugumu, tiks ieviesta sistēma, kas paredz trīs reizēs palielināt pagaidu bezdarbnieka pabalstu apjomu.

Neskatoties uz to, ka nabadzība nacionālā mērogā samazinās, ienākumu atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem palielinās. Šī tendence norāda, ka iedzīvotāju nabadzības jautājums būtu jāskata kopā ar nevienlīdzības jautājumu. Viens no galvenajiem risinājumiem ir tirgus mehānismu attīstība lauksaimniecībā un valsts kontroles samazināšana. Nodarbinātība šajā nozarē var visvairāk ietekmēt nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu valstī. Aptuveni 80% Uzbekistānas nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo laukos un ienākumus gūst tieši no darba lauksaimniecības nozarē. Turklāt ir svarīgi ņemt vērā, ka pandēmijas sekas būs nabadzības pieaugums valstī pirmo reizi pēc 20 gadu samazināšanās tendences.

Pasaules pieredze rāda, ka pateicoties lauksaimniecības attīstībai, nabadzību ir iespējams samazināt 2–3 reizēs, un šī efektivitāte pārspēj visas pārējās ekonomikas nozares. Turklāt daudzas izveidotās darbavietas varēs iegūt sievietes no lauku apvidiem un mazām un vidējām Uzbekistānas pilsētām, kas daudzām no viņām ir vienīgā nodarbinātības iespēja.

Nabadzības mazināšanas jautājumi iet roku rokā ar Uzbekistānas iedzīvotāju izglītības līmeņa, prasmju un iemaņu paaugstināšanu. 2020. gada 28. jūlijā Uzbekistānas Republikas valdība sadarbībā ar UNESCO uzsāka plašu izglītības projektu „Nodarbinātības prasmju attīstīšana Uzbekistānas lauku apvidos”, ko Eiropas Savienība finansēja 9.6 miljonu eiro apmērā un kuru īstenoja UNESCO. Četru gadu laikā projekta īstenošanas ietvaros tiks uzlabota kvalifikācijas paaugstināšanas sistēma lauksaimniecības un apūdeņošanas nozarēs četros Uzbekistānas reģionos – Karakalpakstānas, Horezmas, Buhāras un Surkhandarijas reģionos. Lauksaimniecības profesionālās izglītības un apmācības sistēmas uzlabošana un reformēšana ir svarīgs aspekts, kurā noder starptautisko organizāciju pieredze un tehniskā palīdzība. Kopīgais projekts ar UNESCO atbilst Uzbekistānas attīstības stratēģijas 2017.-2021. gadam prioritārajiem virzieniem attiecībā uz prasmju attīstību, kā arī tādiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem kā kvalitatīva izglītība, dzimumu līdztiesības sasniegšana, visu sieviešu un meiteņu tiesību un pilnvarojumu paplašināšana, konkurētspējīgu darba vietu attīstība un ekonomiskā izaugsme.

Jāatzīmē, ka īpaša loma nabadzības samazināšanas centienos valstī ir piešķirta jaunizveidotajai Mahallas un ģimenes atbalsta ministrijai. Šādas struktūras izveides mērķis ir atbalstīt neaizsargātas un maznodrošinātas ģimenes, efektīvi iesaistīt iedzīvotājus uzņēmējdarbībā, aizsargāt sieviešu tiesības un viņu likumīgās intereses, nodrošināt dzimumu līdztiesību, paaugstināt sieviešu nodarbinātības līmeni un darba apstākļus, attīstīt pilsoņu pašpārvaldes orgānu sistēmu, aizsargāt viņu tiesības un likumīgās intereses, sniegt iedzīvotājiem nepieciešamo palīdzību sociālā atbalsta jautājumos utt.

Šī ministrija ir atbildīga arī par „Labiekārtota un droša mahalla” sistēmas ieviešanu, sociālo atbalstu sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēku un veterānu aktivitāšu un nodarbinātības koordinēšanu, uzlabošanu, mahallas pilsoņu materiāli tehniskās bāzes stiprināšanu. Šīs ministrijas darbs dod nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret nabadzību un nevienlīdzību sabiedrībā, rada efektīvu mērķtiecīgu atbalstu tiem, kam tā nepieciešama, un tajā pašā laikā nezaudē kontroli pār situāciju mahallās, jo ministrija ir saikne starp cilvēkiem un valdību.

Kopumā, lai samazinātu nabadzības līmeni Uzbekistānā, tiek testēta jauna metodika maznodrošinātu ģimeņu atbalsta identificēšanai un mērķtiecīgam atbalstam, tiek ieviestas valsts finansiālā un nefinansiālā atbalsta programmas nabadzīgajiem iedzīvotājiem un iedzīvotāju vidū tiek aktīvi popularizēta uzņēmējdarbība, savukārt iedzīvotājiem jau ir pieejami atvieglotie aizdevumi, un valsts plāno attīstīt tirgus ekonomiku lauksaimniecības nozarē, attālinoties no centralizētākas resursu pārvaldības.

Tādējādi Uzbekistānas valdība aktīvi ievieš jaunus mehānismus nabadzīgo iedzīvotāju atbalstam, un ir vērts atzīmēt, ka daudzpusējs problēmas novērtējums rada pārliecību un cerības uz agrīnu nabadzības līmeņa kritumu valstī, ņemot vērā nepieciešamās korekcijas, ko izraisa pandēmijas sekas.

Authors: MBA Marija Mihailova, Dr. paed. Ņina Linde

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts