Vēsture – Ekonomikas Institūts
Zinātnes uzdevums –
kalpot cilvēkiem.

– Tolstojs –

Zinātne – kapteinis, bet
prakse – kareivji.

– Da Vinči –

Zinātnes robežas līdzinās
apvārsnim: jo vairāk tam
tuvojamies, jo vairāk tas
attālinās.

– Buasts –

Fantazēt ir svarīgāk nekā
zināt.

– Alberts Einšteins –

Zinātne – tā ir
organizētas zināšanas.

– Spencers –

Brīvība zinātnei ir tas
pats, kas gaiss dzīvai
būtnei.

– Poincare –

Izpētes lauks zinātnē ir
neierobežots.

– Paskāls –

Uz zinātņu sistēmu
jāraugās kā uz dabas
sistēmu: viss tajā ir
bezgalīgs un viss
nepieciešams.

– Kivjē –

Zinātniskais plāns bez
darba hipotēzes ir kā
skelets bez dzīvas
miesas.

– Hiršfelds –

Galvenais cilvēces
izpētes priekšmets ir
cilvēks.

– Gēte –

Zinātnē viss ir svarīgs.

– Heine –

Grāmatām ir jābūt
zinātņu rezultātam, bet
ne zinātnēm – grāmatu
rezultātam.

– Bēkons –

Zinātnieks nav tas, kurš
sniedz pareizas atbildes,
bet gan tas, kurš nāk ar
īstiem jautājumiem.

– Klods Levī-Stross –

Jo neatlaidīgāk mēs
meklēsim patiesību ārpus
sevis, jo vairāk mēs
attālināsimies no tās. Jo
vairāk mēs spēsim izprast
to, kas mēs esam, jo
vairāk apliecināsim
patiesību sevī.
– Antonio Meneghetti –
Pirms dabai pavēlēt, tai
jāpaklausa.

– Bēkons –

Īsts zinātnieks nav tas,
kurš ir vairāk apguvis,
bet tas, kurš ir vairāk
sapratis.

– Leibnics –

Zinātne – zināt esības
darbību.

– Antonio Meneghetti –

Zinātne ir cilvēces
labdare.
– Bertelo –

Sākums » Par institūtu » Vēsture

Vēsture

Izveidošana

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts ir dibināts 1946. gadā. Sākotnēji, līdz 1958. gada maijam Institūts atradās Smilšu ielā 1, pēc tam pārcēlās uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltni, toreizējā Turgeņeva ielā 19, kas 1996. gadā ieguva nosaukumu Akadēmijas laukums 1. Institūts tika izveidots ar mērķi pētīt aktuālas tautsaimniecības attīstības un citas sociāli ekonomiskās problēmas.

Pakāpeniska veidošanās

Institūtam pakāpeniski veidojoties, tā darbinieku skaits padomju laikā pieauga no dažiem desmitiem līdz pāri pusotram simtam. Galvenie zinātniski pētnieciskie virzieni bija: politiskā ekonomika, tautsaimniecības attīstības kompleksās programmas, rūpniecības ekonomika, lauksaimniecības ekonomika, demogrāfija, ražošanas spēku attīstība un izvietojums tautsaimniecībā, rūpniecības un lauksaimniecības attīstības problēmas, agrāri rūpnieciskais komplekss, transports u.c.

Jaunais periods

Par jaunu laika periodu Ekonomikas institūta darbībā uzskatāms 1999. gads. Šajā gadā zinātnieki pieņēma lēmumu par valsts institūta pārveidošanu valsts un privātā īpašuma formā, apvienojot to ar pašu zinātnieku dibinātu privātu institūtu ar līdzīgu nosaukumu – Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts. Paplašinājās un mainījās arī pētījumu loks. Paralēli līdzšinējām tēmām sāka attīstīties tādi pētījumu virzieni, kā reģionālā attīstība, ekonomiskā izaugsme, zināšanu ekonomika u.c

Nepārtrauktība

Raksturīga iezīme Institūta darbībā ir tāda, ka, neskatoties uz lielām un mazām pārmaiņām, darbs Institūtā nekad nav ticis pārtraukts.