Epidemioloģisko ierobežojumu ietekme uz Latvijas sabiedrību:
sociālās problēmas un cilvēku attieksme
Tā kā kopējais atklāto COVID-19 gadījumu skaits samazinās, Latvija sāk samazināt ierobežojumus attiecībā uz koronavīrusu. Lai gan 2020. gada maijā koronavīrusa dēļ tika samazināti ierobežojumi, piemēram, atļaujot pulcēties līdz 25 cilvēkiem un ierobežojumu atcelšanu iekštelpu un āra sporta aktivitāšu dēļ, nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, vardarbības ģimenē pieaugumu un nepieejamību pēc plānota medicīniskā atbalsta.
9. maija salidojums parāda Latvijas parlamenta komunikācijas un sociālos izaicinājumus
2020. gada maijā daudz diskusiju risinājās par 9. maija svinībām, kad bijušajā Padomju Savienībā tika svinēta Uzvaras diena pār nacistisko Vāciju. Šodien 9. maijs ir kļuvis par mobilizējošu datumu, kurā daži Latvijas iedzīvotāji, kas pārsvarā ir krievi, demonstrē savu kopības izjūtu un svin to kopā ar plašu cilvēku skaitu. Neskatoties uz piespiedu ierobežojumiem, Rīgas pašvaldības policijas dati liecina, ka 9. maijā 15 stundu laikā pulcējās ap 20 000 cilvēku, lai pieminētu šo atceres dienu. [1] Tas bija izraisījis sabiedrībā lielu neizpratni par esošajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Sociālo tīklu platformu lietotāji, vērojot notikumus, apsūdzēja Valsts policiju par bezdarbību attiecībā uz pulcēšanās ierobežojumu ievērošanas nodrošināšanu vietā, kur notika pasākums. Tā kā bija daudz jautājumu un daudz neskaidrību sabiedrībā, Latvijas premjerministrs pieprasīja Latvijas iekšlietu ministram paskaidrojumu, kas parāda, ka iekšlietu ministrs uzskata, ka šī gada 9. maijā notikušais apstiprina veiksmīgo darbu Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu uzdevums nodrošināt sabiedrības drošību un samazināt epidemioloģiskos riskus, vienlaikus ievērojot cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru parku, pieminekli vai memoriālu. Likumsargi ieviesa vairākus pasākumus, lai novērstu masveida pulcēšanos un pārkāpumus. Kopumā policija sastādīja 46 administratīvo pārkāpumu protokolus un sāka 70 administratīvās lietvedības. [2] Tomēr Latvijas premjerministrs norādīja, ka viņš nav pilnībā apmierināts ar šo situāciju un ir viens trūkums, proti, pirms 9. maija iekšlietu ministram sabiedrībai bija skaidrāk jāpaskaidro sapulču ierobežojumi, kas noteikti valstī un aiciniet ievērot šos noteikumus. Turklāt Latvijas premjerministrs uzsvēra savu neapmierinātību ar to, ka ne visi Latvijā dzīvojošie cilvēki vienprātīgi saprot, cik traģisks Latvijai bija Otrais pasaules karš. Tas liecina, ka vēl ir daudz darāmā Latvijas izglītības sistēmā un integrācijas procesā.
Covid-19 testa grupas ir palielinātas
Lai gan kopējā kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 samazinās, Veselības ministrija ir paplašinājusi testēšanas grupas, lai nodrošinātu aktīvo Covid-19 gadījumu turpmāku samazināšanos. Lai ierobežotu COVID-19 izplatīšanos un samazinātu epidemioloģiskās drošības riskus, COVID-19 testi bez simptomiem tiks veikti arī pirmsskolas darba devējiem un starptautisko transporta pakalpojumu sniedzējiem. Šis lēmums tika pieņemts, lai samazinātu infekcijas risku, ņemot vērā, ka pirmsskolas darbinieki strādā ar bērniem, savukārt starptautisko transporta pakalpojumu sniedzēju darbinieki regulāri dodas uz ārzemēm. Līdz šim, ja šiem cilvēkiem bija slimības simptomi, ģimenes ārsts varēja viņus nosūtīt COVID-19 testiem. Tagad darba devējs varēs arī nosūtīt testus, ja tiks nolemts, ka tie ir nepieciešami, pat ja personai nav simptomu. Darba devējs, piemēram, attiecīgās pirmsskolas vadītājs, izveidos cilvēku sarakstu un iesniegs to Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kas pēc tam organizēs pārbaudes. Turklāt Veselības ministrija īpaši aicina cilvēkus ar hroniskām slimībām veikt bezmaksas COVID-19 testu pat bez simptomiem. Asimptomātisku hronisku pacientu pārbaudi valsts piedāvā kopš aprīļa otrās puses, taču cilvēki to reti lieto. Hroniskiem pacientiem ir īpaši svarīgi laikus atklāt COVID-19, jo tas apdraud viņu veselību un dzīvību.
Vardarbība ģimenē pieaug
Pēdējo nedēļu laikā arvien vairāk sieviešu meklē palīdzību un ziņo par vardarbību ģimenē. Pašvaldības policijas brigādes saņem īpaši daudz zvanu par ģimenes konfliktiem. Ar koronavīrusa uzliesmojumu saņemto zvanu skaits ir gandrīz dubultojies. Latvijas Pašvaldības policijas iestāžu informācija liecina, ka biežāki gadījumi ir apstiprināti ne tikai tāpēc, ka krīzes laikā saasinās ģimenes attiecības, bet arī tāpēc, ka kaimiņi vairāk laika pavada savās mājās un ir liecinieki vardarbībai ģimenē, tāpēc informējot Pašvaldības policiju. Turklāt vardarbības upuri pēdējos mēnešos arī aktīvāk meklē palīdzību. Krīzes tālruņa zvanu skaits ir pieaudzis par 36%. [3] Vardarbības ģimenē pieaugums ir raisījis diskusijas par to, kā stiprināt pašvaldību sociālos pakalpojumus.
Sabiedrības vispārējā attieksme pret Covid-19 ierobežojumu
2020. gada maijā Latvijas Pētniecības centrs SKDS veica aptauju par vispārējo viedokli par pašreizējiem ierobežojumiem. Kopumā ir redzams, ka plaša sabiedrība ierobežojumu uztver kā apgrūtinošu, bet nepieciešamu. [4] Atbildot uz jautājumu, kā respondents vērtē pašreizējos ierobežojumus, lielākā daļa – gandrīz 70% – respondentu tos ir atzinuši par piemērotiem. Tajā pašā laikā katrs desmitais ierobežojumus novērtējis kā pārāk stingrus un 15% respondentu – gluži pretēji – uzskata, ka ierobežojumiem jābūt lielākiem. Lai gan lielākā daļa sabiedrības ierobežojumus ir atzinusi par atbilstošiem, respondenti atzīmēja, ka ierobežojumiem ir bijusi ietekme uz viņu ikdienas dzīvi. Visbiežāk respondenti atbildēja, ka lielākais izaicinājums noteikti ir sašaurinātais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts. Gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto saka, ka tas ir radījis vairākas problēmas. Daudzi minēja arī aizliegumu satikties ar cilvēkiem no citām mājsaimniecībām – 67%, un praktiski tikpat bieži respondenti teica, ka viņus kavēja citu klātienes pakalpojumu pārtraukšana un atkārtots aicinājums palikt mājās, pat ja nebija pazīmju slimības. Analizējot datus un aplūkojot to, kas cilvēkiem šķiet visneciešamākais, tas ir, kas visbiežāk tiek uzskatīts par vislielāko izaicinājumu, kopīgā atbilde ir ierobežota piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem, kam seko tālmācība – gandrīz 14% respondentu norādīja, ka viņiem ir bijis grūti. Papildu dati par koronavīrusa ierobežojumu pielāgošanu liecina, ka nav bijis grūtību pielāgoties dezinfekcijas darbībām. Divas trešdaļas respondentu uzsvēra, ka arī tirdzniecības centru slēgšana nedēļas nogalēs nav sagādājusi īpašas grūtības. Tikai 3% atzinuši, ka visbiežāk nav ievērojuši regulējumu par krīzes ierobežojumiem, 16% respondentu atzīmēja, ka neievēro visus ierobežojumus. No otras puses, absolūtais vairākums – 80% – ir paziņojis, ka visbiežāk rīkojies noteikto ierobežojumu ietvaros.
Tiek paplašināts plānoto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana
Nepilnas divas nedēļas pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas Veselības ministrija daļēji ierobežoja veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs. Tika ieviesti ierobežojumi, lai pacientus un ārstus pasargātu no iespējamās Covid-19 inficēšanās, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī. Kopš aprīļa daļēji ir atjaunota plānoto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Kā jau iepriekš minēts, pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem ir sagādājusi grūtības lielākajai daļai respondentu. Tāpēc 2020. gada maijā tika paplašināta plānoto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Veselības ministrija atzīmēja, ka tāpat kā iepriekš, ārstniecības iestādēm jāturpina veikt piesardzības pasākumus. Viņiem būs jānodrošina atsevišķa pacientu plūsma, jāierobežo to pacientu skaits, kuri vienlaikus uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzs ierašanās laiks veselības aprūpes pakalpojumiem. Ārstniecības iestādēm un pacientiem būs jānodrošina arī individuālie aizsardzības līdzekļi, un pēc katra pacienta apmeklējuma būs jāveic dezinfekcijas pasākumi.
Secinājums
Kopumā Latvijas sabiedrība pašreizējos ierobežojumus uzskata par grūtiem, bet nepieciešamiem. Tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju neievēro koronavīrusa uzliesmojuma ierobežojumus. Viens no lielākajiem apgrūtinājumiem Latvijas iedzīvotājiem ir samazināta plānoto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Tāpēc 2020. gada maijā Veselības aprūpes ministrija pieņēma veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paplašināšanu. Izsludinot ārkārtas situāciju, papildu izaicinājums Latvijas sociālajā sektorā ir kļuvis par vardarbības ģimenē pieaugumu, jo krīzes tālruņa zvanu skaits ir pieaudzis par 36%. Lai ierobežotu koronavīrusa uzliesmojumu 2020. gada maijā, Veselības ministrija paplašināja Covid-19 testēšanas grupas, iekļaujot pirmsskolas vecuma darbiniekus un starptautisko transporta pakalpojumu sniedzējus bez simptomiem.
[1]https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-9maija-policija-stradaja-profesionali-uzvaras-parka-pabija-20-25-tukstosi-cilveku.a359252/
[2]https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/premjers-uzskata-ka-pirms-9.maija-bija-plasak-jaskaidro-sabiedribai-par-pulcesanas-ierobezojumiem-14241200
[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-pasvaldibas-policija-vardarbiba-gimene-pieaug.a358897/
[4] https://www.skds.lv
* Šis raksts ir tapis sadarbībā ar Ķīnas un CAE institūtu, un tas ir Ķīnas un CAE institūta intelektuālais īpašums