Task of the science is to serve
people.

– Tolstoy –

Science is the captain, and
practice the soldiers.

– Leonardo da Vinci –

Frontiers of science are like the
horizon: the more we approach
it, the more it moves away.

– Boiste –

The fantasy is more important
than knowing.

– Albert Einstein –

Science – it means organized
knowledge.

– Spencer –

Freedom for the science the
same as the air for a living soul.

– Poincaré –

Research area of all sciences is
endless.

– Pascal –

System of science must be
looked at as the system of
nature: all in it is endless and
necessary.

– Cuvier –

Scientific plan without working
hypothesis is a skeleton without
living body.

– Hirschfeld-

The main research subject of
mankind is the human.

– Goethe –

All is important in science.

– Heine –

Books must be results of
sciences, but sciences not results
of books.

– Bacon –

Scientist is not the one, who
gives the right answers, but the
one, who asks the right
questions.

– Claude Lévi-Strauss –

The more we will seek for the
truth outside us, the more we
will move away of it. The more
we will be able to understand
who we are, the more the truth
will assert us in ourselves.

– Antonio Meneghetti –

Before being dictated the nature
needs to be obeyed.

– Bacon –

A true scientist is not one who
has more acquired, but one who
has more understood.

– Leibniz –

Science – to know how the
being acts. To know the action
of the being.

– Antonio Meneghetti –

Science is benefactor of
mankind.

– Berthelot –

Sākums » News » Zaļa, digitāla, zināšanās balstīta nākotnes ekonomika – izskan IV Starptautiskais ekonomikas forums

Zaļa, digitāla, zināšanās balstīta nākotnes ekonomika – izskan IV Starptautiskais ekonomikas forums

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūts (EI) organizēja jau IV starptautisko Ekonomikas forumu (EF) “NĀKOTNES EKONOMIKA: globalizācijas izaicinājumi Eiropai un Baltijai 21. gadsimtā”, kas notika 2021. gada 17. septembrī LZA. Pasākuma atklāšanā dalībniekus neklātienē sveica gan Valsts prezidents Egils Levits, ar padomnieces Ievas Siliņas starpniecību, uzsverot steidzamību ekonomikas virzībai un zinātnieku, uzņēmēju, politiķu sadarbībai aprites, digitālās u. c. ekonomikas veidu attīstībā; gan Ministru prezidents Dr. Krišjānis Kariņš, par ekonomikas mugurkaulu izceļot eksportspējīgu ražošanu. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece pirms došanās vizītē uz Cēsu novadu EF dalībniekus uzrunāja klātienē, akcentējot kvalitatīvu cilvēkkapitālu, pētniecības ekselenci un atvērto zinātni. Zemkopības ministru Kasparu Gerharda pārstāvēja padomnieks Edvards Ratnieks: nozares pārvaldībā un saimniekošanā notiek jaunākajās tehnoloģijās balstīta attīstība, bioekonomikas “vilciens ir sakustējies”, nevajadzētu pretstatīt lielās un mazās lauku saimniecības. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzsvēra nepieciešamību Baltijas valstīm vairāk sadarboties un specializēties katrs savās spēcīgajās jomās, kā arī nenoteiktības un risku mazināšanu, balstoties zinātnē.

Latvijas Republikas prezidenta Dr. Egila Levita uzrunu foruma dalībniekiem nolasa prezidenta ārštata padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos Dr. oec. cand. Ieva Silina

Izglītības un zinātnes ministre Mg. paed. Anita Muižniece

Labu vēlējumus un atzinīgus vārdus Foruma organizatoriem un dalībniekiem veltīja arī Zemkopības ministrija. Ministra padomnieks Mg. iur. Edvards Ratnieks

LR Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko

Pirms plenārsēdēm LZA pezidents Dr. Ivars Kalviņš parakstīja divus sadarbības memorandus: starp LZA, Igaunijas Zinātņu akadēmiju, piedaloties prezidentam Dr. Tarmo Somere (Tarmo Soomere), un Lietuvas Zinātņu akadēmiju, piedaloties prezidentam Dr. Jūram Banim (Jūras Banys); kā arī starp LZA un Latvijas Telekomunikāciju asociāciju (LTA), piedaloties prezidentam Pēterim Šmidrem. Kā tēlaini skaidroja LTA prezidents, zinātne, izglītība un ekonomika veido trīsstūri, bet trīstūris nevar ripot, visu savieno, kustīgu un attīstīties spējīgu padara inovācijas, savukārt telekomunikācijas veido fizisko pamatu šai kustībai. Viņš minēja arī tādus attīstības šķēršļus kā izkropļota finanšu un banku sistēma, tātad vāja asinsrite uzņēmējdarbībai; privātā biznesa efektivitātes pietiekama nenovērtēšana un galvenā atbalsta sniegšana valsts kapitālsabiedrībām.

LZA pezidents Dr. Ivars Kalviņš paraksta memorandu ar Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas kolēģiem Dr. Tarmo Soomere (pa labi) un Dr. Jūras Banys (pa kreisi)

LZA pezidents Dr. Ivars Kalviņš paraksta sadarbības līgumu ar Latvijas Telekomunikāciju asociāciju “LTA” prezidentu Pēteri Šmidre

Forumā līdzās Latvijas kaimiņiem Baltijā, Skandināvijā bija pārstāvēts arī Vidusāzijas reģions. Uzbekistānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā Kadambajs Sultanovs dalījās pieredzē par Eirāzijas savienojamības stiprināšanu pēdējos gados, Uzbekijas iekļaušanos pasaules loģistikas tīklā, novēlot sadarbībai iet plašumā un gūt labumu no tā visiem. Kazahstānas Nacionālās zinātņu akadēmijas pārstāvis Dr. Abdraims Bakitžans iepazīstināja ar veiksmes stāstu – Astanas Starptautisko finanšu centru, tas ir starp 35 labākajiem šādiem centriem pasaulē, kā inovatīvu pieeju vēstnieku. Ekosistēmas radīšanai, lai piesaistītu investīcijas (jau 50 milj. ASV dolāru), tika izveidots unikāls modelis, balstoties uz angļu tiesību sistēmu, īpaši gatavojot speciālistus pēc starptautiskām programmām vairākās jomās, izveidojot arbitrāžas centru. Bet uzņēmējs un zinātnieks no Indijas Dr. Kanans Višvanats (Kannan Vishwanatth), kura iecerētā ziņojuma tēma bija pandēmijas ietekme uz starptautisko biznesu, farmāciju un veselības aprūpi, tieši Covid-19 radītu apstākļu dēļ nevarēja laikus izbraukt no savas valsts un pagūt uz forumu.

H.E. Kadambajs Sultanovs – Uzbekistānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā

Dr. Abdraims Bakitžans – Kazahstānas Republikas Nacionālās Zinātņu akadēmijas akadēmiķis

Pēcpusdienā darbs norisinājas 3 paralēlās sekcijās: 1) par Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumiem un to risinājumiem starptautiskā kontekstā – projekts “Interframe-LV” valsts pētījumu programmā (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, sekcijas moderatori projekta vadītāja Dr. Baiba Rivža un EI pētniece Dr. Tatjana Boikova; 2) aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība, moderatori EI pētniece Dr. Jeļena Titko un Eiropas Komisijas eksperts makro un reģionālās ekonomikas jautājumos Edgars Čerkovskis; 3) valsts konkurētspēja: sistēmiskā pieeja, moderatori EI vadošais pētnieks Dr. Jānis Vanags un EI direktore Dr. Ņina Linde, viņa vadīja arī visu pasākumu. Foruma galvenie atbalstītāji: SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), AS “RERE Grupa” u. c. 

I sekcija | “INTERFRAME-LV“ kopbilde

II sekcija | dalībnieki spriež par aprites ekonomiku un sociālo uzņēmējdarbību

Dr. Jānis Vanags – LZA Ekonomikas institūta vadošais pētnieks, RTU profesors

Dr. Ņina Linde –  LZA Ekonomikas institūta direktore, pasākuma organizatore un moderātore

Pārkārtošanās saimniekošanā ir neizbēgama

Visu četru Ekonomikas forumu dalībniece Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Ekonomikas un monetārās komitejas locekle Dr. Inese Vaidere iezīmēja nākotnes ekonomikas aprises 3 prioritārajos virzienos Eiropas Savienībā (ES). Pirmais virziens – videi draudzīga ekonomika, kas izriet no vairākiem objektīviem apstākļiem: gaisa piesārņojums, temperatūras paaugstināšanās, jūras līmeņa celšanās, postoši plūdi, fosilo resursu izsīkums u. c. Tāpēc ir uzņemts zaļais kurss un paredzēts līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti (līdz 2030. gadam 55 %) – cilvēka darbības 0 ietekmi uz vidi. Turklāt ES citiem “neskrien pa priekšu”, arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Ķīna plāno zaļās ekonomikas pasākumus, un pirmie būs veiksmīgākie.

Vidi saudzējošajā saimniekošanā ietilpst aprites ekonomika, kas nozīmē ne tikai ieguldījumus, bet arī ienākumus. Uzņēmējiem ir jāvirzās prom no īstermiņa lietošanas preču ražošanas, jāpāriet uz remontējamu, koplietojamu, otrreizējās izejvielās pārstrādājamu produktu radīšanu. Energoefektivitātes risinājumos jāizmanto saules baterijas, bet īpaši nozīmīga ir gan dzīvojamo, gan publiskā sektora ēku renovācija, jo mūsu valstī ir renovēts, piemēram, tikai nepilns tūkstotis dzīvojamo māju. Ieguvumi – zemāki rēķini, augstāka īpašuma vērtība, izmantotas vietējās zināšanas un darbaspēks, līdzekļi neaizplūst uz ārzemēm un vienlaikus tiek risināti klimata jomā izvirzītie mērķi.

Paredzams, ka Eiropas zaļā kursa īstenošana būs grūts posms, tāpēc tiek izveidots jauns finanšu instruments kohēzijas politikas īstenošanā – Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) ar mērķi pārejā uz klimatneitralitāti sniegt atbalstu sociālekonomiskās grūtībās, tādējādi mīkstinot pārkārtošanās ietekmi, finansējot vietējās ekonomikas diversifikāciju un modernizāciju un mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Ar TPF palīdzību tiek atbalstītas investīcijas tādās jomās kā digitālā savienojamība, tīras enerģijas tehnoloģijas, emisiju samazināšana, rūpniecisko zonu atjaunošana, darba ņēmēju pārkvalificēšana un tehniskā palīdzība. Savukārt Klimata sociālais fonds (KSF) izveidots to iedzīvotāju atbalstam, kurus visvairāk skar vai apdraud enerģētiskā nabadzība vai trūcīgas mobilitātes iespējas, līdzekļiem no šī fonda nevajadzētu nonākt pie turīgajiem iedzīvotājiem, un tāpēc Inese Vaidere nav par atbalstu elektroautomašīnu iegādei.

Otrs nākotnes ekonomikas prioritārais virziens – tehnoloģiju, digitālā attīstība.  Latvijā visai labas infrastruktūras apstākļos problēma ir nepietiekamas digitālās prasmes apmēram pusei iedzīvotāju (kopumā zem ES vidējā līmeņa). Trešais virziens – uz zināšanām un augsti kvalificētiem darbiniekiem balstīta ekonomika. Tas nozīmē augsto tehnoloģiju ražošanu un zināšanu ietilpīgos pakalpojumus, izglītību un zinātni, kas veicina inovāciju attīstību. Taču Latvijā zinātnes finansējums ir tikai 0,6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī privātā sektora ieguldījums pētniecībā ir ļoti zems, tā kā ir pēdējais laiks palielināt ieguldījumu galvenajā resursā mūsu valstī – cilvēku prātos. Līdzās visai prāviem no dažādiem ES fondiem Latvijai pieejamiem un apgūstamiem līdzekļiem Inese Vaidere vērsa uzmanību arī uz ES pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis” jaunā perioda finansējumu – tas izcīnāms konkursa kārtībā, bet, lai piedalītos projektos, zinātniekiem jāatrod līdzfinansējums.

Eiropas Parlamenta deputāte, Ekonomikas un fiskālās politikas komitejas locekle
prof., Dr. Inese Vaidere

Paradigmas maiņa industrijas 4.0 apstākļos

LMT prezidents un valdes priekšēdētājs, arī visu četru EF dalībnieks, Dr. Juris Binde iezīmēja nepieciešamo paradigmas jeb konceptuālās pamatsistēmas, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modeļa maiņu industrijas 4.0 apstākļos (esam vēl tikai sākumposmā). Ražošanas process ir kļuvis garāks, līdz pat utilizācijai vai otrreizējo izejvielu pārstrādei, bet ātra un elastīga rīcība ir kļuvusi svarīgāka par plānošanu, jo lēmumu pieņemšana ir balstāma ar modernām tehnoloģijām iegūstamos datos, ne tikai pieredzē. Informācijas plūsmai jābūt ātrai un efektīvai, būtiska ir loģistika un atgriezeniskā saite, datu pieejamība un analīze, drošība, autentifikācijas nodrošināšana.

Daudzos gadījumos problēma ir datu apstrādē iegūto rezultātu interpretācija, kad darbojas tā sauktais cilvēciskais faktors, situācijas prognozēšana un lēmumu pieņemšana, to attiecinot arī uz valsts pārvaldi un tās lēmumiem Covid-19 situācijā. Industrijas 4.0 apstākļos, aizvien vairāk attīstoties mākslīgajam intelektam (MI), pieaugs tā iesaiste lēmumu pieņemšanā. Kā arī MI ļaus atbrīvoties no netīriem, garlaicīgiem un bīstamiem darbiem, vienlaikus palielinoties pieprasījumam pēc kvalificēta, iniciatīvām bagāta un radoša darbaspēka. Svarīgi ir salīdzināties starptautiskā līmenī ar spēcīgiem sadarbības partneriem, konkurentiem un pat pretiniekiem, “vairs nevar spēlēt vienas sētas līgā”. Attīstības perspektīvai jābāzējas sabalansētā pieejā digitalizācijai, inovācijām, konkurētspējai, tikai tad notiks kaut kas principiāli jauns. Pašiem jābūt virzošajam spēkam. Pozitīvi, ka tagad daudz vairāk uzņēmēju nekā pirms gadiem pieciem atzīst ieguldījumu nepieciešamību pētniecībā.

Dr. Juris Binde – SIA ”Latvijas Mobilais Telefons” prezidents

Dr. Jānis Vanags, balstoties uz vairākiem pētījumiem, izvirzīja hipotēzi, ka Latvija līdz 2050. gadam varētu sasniegt Skandināvijas sociālekonomisko līmeni. Bet ar nosacījumu, ka jāreformē pārvaldība, jo valsts kā sociāla sistēma funkcionē atbilstoši pārvaldības pieņemtajiem lēmumiem, patlaban kā trešā nabadzīgākā valsts ES; no ES jāsaņem dalībvalstu vidū pastāvošo atšķirību izlīdzinošāks atbalsts, jo no Latvijas aizplūdušais lielais iedzīvotāju skaits sekmē citu Eiropas valstu izaugsmi; jāuzlabojas iedzīvotāju tiesiskajai apziņai, to veicinot arī ar nodokļu nemaksāšanas un parazitēšanu uz maksātāju rēķina nepieļaušanu valstī; jānosaka atkritumu nodoklis, kas samazinās patēriņu, vismaz daļēji risinās pasaules resursu izsīkumu, un jāpaveic vēl daudz kas cits. Kopumā no mehāniskas pieejas jāpāriet uz sistēmisku pieeju, kad tiek ņemts vērā, ka vienas sistēmas elementi atstāj ietekmi uz citām sistēmām un to  elementiem. Tas darbojas gan vienas valsts, gan globālā mērogā.

Dr. Jānis Vanags prezentē pētijumu “Latvijas un Baltijas valstu attīstības iespējas un draudi 21. gadsimtā”

LTRK prezidents Dr. Aigars Rostovskis uzsvēra nepieciešamību valstī pāriet no pārdales ekonomikas uz radošo un pelnošo ekonomiku. Covid-19 krīzes vadība atklājusi sakarību, ka “vīrusa seja ir ekonomikas pārvaldības seja”, pietrūkstot lielākai vienotībai krīzes vadībā un it kā risinot kopējā procesa katru daļu atsevišķi. Attiecībā uz zaļo ekonomiku Aigars Rostovskis pauda bažas, ka daudzi biznesi, kam jāpāriet uz zaļajiem procesiem, īstermiņā varētu zaudēt konkurētspēju un nesagaidīt ilgtermiņa labumus. 

Aigars Rostovskis – LTRK prezidents un padomes priekšsēdētājs

Dr. Bjorns Fagerstroms (Björn Fagerström) no Lundas universitātes Zviedrijā saistībā ar inovatīvās ražošanas ekosistēmu minēja tādas kategorijas kā inovācijas spējas, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dimensija, ražošanas izaugsme, misija. Inovācijas radītājs var būt pat kāds pavisam mazs uzņēmums, bet MVU dimensija nereti paliek novārtā dažādās politikās, arī Zviedrijā, tur tāpat nav viegli saņemt līdzekļus uzņēmuma izveidošanai (galvaspilsētā ar kapitāla piesaisti ir vieglāk, bet “Ja neesat Stokholmā, jūs nepastāvat”, tā sakāpināti Zviedrijā mēdzot raksturot banku sektora attieksmi īpaši pret nepieredzējušiem uzņēmējiem). Jāuzlabo arī MVU piekļuve inovāciju ieviešanai nepieciešamo zināšanu bāzei un zināšanu pārneses iespējām. Mazām firmām nepieciešama citāda ekosistēma, bet visur izšķirošais faktors ir darbinieki. Inovācijas spējas nozīmē, ka inovācijām jābūt klātesošām itvisur, ikvienā procesā, tām jāietilpst darbinieku kompetencē. Bet visam jāsākas no vadības, tai jābūt kā bākugunij – jāveido struktūra, apmācības, atgriezeniskā saite, jāseko, vai inovācijas pieaug vai ne. Lai jaunas tehnoloģijas, produktus ieviestu ražošanā, svarīga ir ražošanas sistēmas spēja reaģēt uz nepieciešamām izmaiņām. Mazām valstīm īpaši svarīga ir pārrobežu sadarbība, ES misija ir to veicināt, Baltijai un Skandināvijai jāstrādā kopā (mazās valstīs, starp citu, procentuāli ir lielāks
skaits cilvēku ar augstāko izglītību), jāsadarbojas reālos, jēgpilnos projektos. Ilustrācijai: Eiropā inovācijās priekšgalā ir Šveice, nākamā – Zviedrija, bet Latvija – 36.vietā.

Dr. Bjorn Fagerstrom – Lundas universitātes pētniecības, sadarbības un inovāciju nodaļas vadītājs

Jāiztiek bez savstarpējiem apvainojumiem un jārīkojas konstruktīvi

Dr. Tarmo Somere ziņojumā par tēmu zinātnes padoms kā nākotnes ekonomiskās attīstības pīlārs uzsvēra nepieciešamību pēc zināšanu pārneses mehānisma pilnveides, zināšanu savienošanas ar administratīvām sistēmām un atgriezeniskās saites iegūšanu inovatīvas izaugsmes veidā. Pirms gadiem pieciem bijis pētījums, ka Igaunijas IKP pieaugums varētu pat dubultoties, ja pienācīgi izmantotu zinātniskos rezultātus, un to var attiecināt arī uz lielāku mērogu. Vairākumā Eiropas valstu un ES kopumā nepieciešama labāk funkcionējoša zinātniskā padomdošana. Ir jāuzlabo informācijas apmaiņa, lai gan jau pastāv dažādu struktūru variaritāte, kas arī ir vērtība, zinātniskās informācijas izplatīšanai dažādās valstīs un nozarēs. Viens padoms – valdības vajag ne tikai populistiski kritizēt, bet konsultēt! Savukārt Covid-19 laikā arī valdības vairāk sāk novērtēt sabiedrības uzticības nozīmi un veiksmīgas informācijas apmaiņas lomu tajā. Sociālo zinātņu pētījumi parāda, ka oficiālās informācijas noliegšana izpaužas kā sekas uzticības trūkumam valsts pārvaldei. Izskanēja arī šāds spēcīgs secinājums, ka zinātnieki ir tās priviliģētās personas, kam būtu jāstiprina uzticība valsts pārvaldei. Zinātniskajā padomdošanā nozīmīga ir atbildība, caurskatāmība, turklāt tā ir tikai veidola piešķiršana kādam procesam, politikai, bet ne lēmuma pieņemšana.

Dr. Tarmo Soomerem – Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Noslēguma diskusijā, ko vadīja uzņēmējs no Austrijas Džeralds Hopšteters, arī par centrālo jautājumu izvērtās zināšanu pārnese un zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem, pārvaldības un politisko vidi. Komunicēšana, klausīšanās un sadzirdēšana nav vienkāršs process, bet daudz vairāk tā uzlabošanā ir jādara visiem, arī zinātniekiem, citam cita vainošana izjauc konstruktīvas sarunas un sadarbību. Daudz kas atkarīgs no zinātnisko atziņu, analīžu kvalitātes, zinātnieka spējas formulēt ideju saprotami, tajā ieinteresēt. Svarīgi, lai tas nenotiktu slepenībā, bet būtu zināms plašākai sabiedrībai – atvērtās zinātnes pieaugošā tendence. Zinātnieku tālruņu numuru skaita pieaugums politiķu, uzņēmēju kontaktos būtu labs sadarbības indikators.

Gerald Hoppstaedter – plenārsēdes diskusiju moderators

Plenārsēdes diskusijas dalībnieki

 III sekcijas diskusijas dalībnieki

Sagatavoja: Ausma Mukāne

Foto: Jānis Brencis